Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Datu valsts inspekcija: Bērniem būs tiesības vērsties pret vecākiem par apkaunojošu foto publicēšanu

© f64

Kad bērns pieaugs, viņam būs tiesības vērsties pret vecākiem saistībā ar sev netīkamu bilžu publicēšanu sociālajos tīklos, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apliecināja DVI direktore Daiga Avdejanova.

Viņa atgādināja, ka "internets neko neaizmirst", tāpēc jārēķinās, ka sociālajos tīklos publiskai apskatei šodien ievietotas fotogrāfijas ar bērnu pēc daudziem gadiem var ietekmēt dzīvi un pat karjeru nu jau pieaugušajam cilvēkam, kurš šajās fotogrāfijās savulaik ticis iemūžināts. "Vecākiem ir jābūt atbildīgiem un, pirms ievietot šīs bildes, jāpadomā, vai tas ir tas, ko mēs vēlamies redzēt arī pēc 15 gadiem," aicināja VDI direktore.

Kontekstā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu viņai tika uzdots jautājums arī par to, vai drīkst ielās bez personīgas saskaņošanas fotografēt svešus cilvēkus, uz ko Avdejanova atbildēja, ka šādā gadījumā būtu svarīgi saprast, kādas profesijas pārstāvis to dara. Piemēram, mākslinieciskām un privātām vajadzībām šādas fotogrāfijas drīkstot uzņemt, bet, ja attēli tiek izvietoti publiskai apskatei internetā, tad jārēķinās, ka cilvēki, kuri tajās redzami, var vērsties DVI par sava privātuma pārkāpumu, un tad šis gadījums būs jāizvērtē, skaidroja inspekcijas direktore.

Savukārt, vaicāta, kā pareizi rīkoties slimnīcu personālam, telefoniski saņemot jautājumu par kāda konkrēta pacienta veselības stāvokli, Avdejanova atbildēja, ka drīzāk šāda informācija ir sniedzama. "Ja cilvēks zvana un jautā, un konkrēti var nosaukt personas vārdu un uzvārdu, tad es domāju, ka šāda informācija ir sniedzama un slēpjama tur nekā nav," sacīja DVI direktore. Īpaši, ja cilvēks, kurš stādās priekšā kā radinieks, zvana nakts laikā un grib zināt, vai viņa tuvinieks ir pārvests no vienas nodaļas uz otru, tad šo informāciju nevajadzētu slēpt, jo diezin vai zvanītājam ir ļauns nolūks, sacīja Avdejanova, mudinot slimnīcu personālu "domāt saprātīgi un ar galvu".

Kā ziņots, 25.maijā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Kā skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), ar regulu tiek noteikti vienoti nosacījumi datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz to apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Regula arī nosaka vienotus noteikumus visiem uzņēmējiem, neraugoties uz to reģistrācijas valstīm.

Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā ES teritorijā. Tajā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā ievērotie pamatprincipi - pamattiesības un pamatbrīvības, uzsvēra TM.

Tā kā regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam, līdz ar tās piemērošanu izmaiņas jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.

Papildu dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem, regula paredz arī tiesības privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu profilēšanu.