Vēsturisks gads vēža ārstēšanā, bet jāiet tālāk
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai ko arī runātu nelabvēļi, vēža pacientu dzīvildze palielinās, pateicoties arvien pieejamākām modernām un inovatīvām zāļu terapijām, norāda ķīmijterapeite, Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem dažādas lokalizācijas ļaundabīgo audzēju pacientu dzīves ilgums pēc ārstēšanas pagarinās: piecu gadu dzīvildze konstatēta 67 procentiem vēža pacientu.

Latvijā nesen uzvirmoja diskusija, vai inovatīvie medikamenti nav pārvērtēti, ņemot vērā to dārdzību. Jaunās pretvēža terapijas ir dārgas, bet tie medikamenti, kuru apmaksa Latvijā uzsākta tikai šogad, bet Eiropā jau pirms 10-15 gadiem, pierāda, ka zālēm ir ļoti liela ietekme uz pacientu dzīves ilgumu. «Pasaules pētījumi apliecina fantastiskus rezultātus,» saka S. Plāte, «protams, dzīvildze nav atkarīga tikai no zālēm, ļoti būtisks ir laika faktors, cik ātri pacients vispār uzsāk ārstēšanos un vai, nonākot zaļajā koridorā un agrīni nosakot diagnozi, viņš arī var ātri saņemt operāciju, staru un ķīmijterapiju.» Nereti gadās situācijas, ka uz ārstēšanu ir jāgaida, jo nav pietiekami resursu, tāpēc valstij jādomā par vēža ārstēšanas turpmāko sakārtošanu, ņemot vērā prognozes par onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu. Ķīmijterapeite arī norāda, ka «nevaram nopirkt četrus medikamentus un gaidīt, ka dažu mēnešu laikā samazināsies mirstība». Pacienti ir pelnījuši, ka viņus ārstē, ņemot vērā pasaulē atzītas vadlīnijas vēža ārstēšanā.

No šā gada pacientiem tiek apmaksāti 12 jauni medikamenti vēža ārstēšanā. «Šis gads ieies vēsturē, jo ir ienākuši medikamenti, kādi nekad Latvijā nav bijuši,» saka S. Plāte, «beidzot esam pēc lielām diskusijām Latvijā to izdarījuši. Liels solis ir paveikts plaušu vēža ārstēšanā - tagad pacientiem ir pieejama, jāsaka, pareiza ārstēšana, jauns medikaments pieejams kolorektārā vēža pacientiem - pasaulē gan šo medikamentu lieto jau kopš 2005. gada, un beidzot arī mūsu pacientiem to varēs nozīmēt par valsts budžeta naudu.» Tāpat jaunas zāles ir krūts vēža, priekšdziedzera vēža un neiroendokrīnās sistēmas audzēju (šiem diviem pēdējiem vēža veidiem valsts jau apmaksāja medikamentu, bet bija nepieciešams individuāls iesniegums), kā arī olnīcu vēža ārstēšanai. S. Plāte uzsvēra, ka «tā nav atsevišķu indivīdu vēlme pēc medikamentiem, tās ir vadlīnijas, algoritmi, kā ārsti veido ārstēšanas taktiku pacientiem. Šogad vēl gaidāmi jaunumi - metastātiskās melanomas pacientiem (joprojām norit sarunas ar ražotājiem par zāļu apmaksu).

Pēc ārstu teiktā, vēl ir virkne vēža saslimšanu, kur atbilstoša terapija nav valsts apmaksāta vai arī apmaksāta tikai daļai pacientu (piemēram, plaušu vēža gadījumā, kur pacienti ar citu gēnu mutāciju zāles nesaņem). «Jārisina arī jautājums par diagnostisko testu apmaksu, pašlaik to dara pacients, šādu testu apmaksa ir būtiska, lai izvēlētos terapiju, kas der konkrētajam pacientam,» skaidroja S. Plāte.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks pastāstīja, ka apakškomisija ar veselības nozares pārstāvju atbalstu plānojusi veidot darba grupu, lai vērtētu efektivitāti pilotprojektam par inovatīvu onkoloģisku saslimšanu ārstniecību un uz rezultātu vērstas apmaksas sistēmas ieviešanu. «Lai uzlabotu valsts veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, ir nepieciešami inovatīvi risinājumi un stingri noteikti kvalitātes kritēriji, piemēram, uz rezultātiem balstīta veselības sistēma, kas sevī ietver arī jaunu medikamentu apmaksas modeli un ārstniecības datu monitorēšanu,» sacīja R. Ražuks.