Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Komisija: VDK un Reliģisko kultu lietu padome nepārtraukti jaucās baznīcu dzīvē

Attēlam ilustratīva nozīme © Sanita Ceirule, F64 Photo Agency

Savulaik bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) un Reliģisko kultu lietu padome (RKLP) nepārtraukti jaukušās Baznīcu amatpersonu izvēlē, noskaidrojusi VDK zinātniskās izpētes komisija.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, komisija izpētījusi, ka RKLP un VDK darbības metodes darbā ar reliģiskajām organizācijām bijušas saistītas, sākot ar ziņotāju iesūtīšanu un denunciāciju rakstīšanu, reliģisko līderu diskreditāciju un beidzot ar šo organizāciju politisku instrumentalizāciju savām vajadzībām, piemēram, tā sasaucamās "miera kustības" ietvaros, kā arī veidojot PSRS un Vatikāna attiecības.

No šo iestāžu puses notikušas dažādas institucionālās manipulācijas ar mazajām kristīgajām konfesijām, un draudžu pievienošana un dalīšana ir kalpojusi par politiskas kontroles instrumentu. Savukārt laikā pēc PSKP 20.kongresa attiecīgo VDK struktūrvienību - RKLP -, skārušas izmaiņas, proti, no faktiskas VDK struktūrvienības Staļina laikā to mēģināja pārveidot par patstāvīgu, apjomīgu organizāciju reliģiskās dzīves politiskai kontrolei, noskaidrojusi VDK zinātniskās izpētes komisija.

Laika posmā no 1944.gada līdz 1954.gadam RKLP pilnvarotais Voldemārs Šeškens ir veidojis "interesantas" attiecības ar Latvijas kristīgajām konfesijām, kas no vienas puses balstītas iebiedēšanā un denunciācijās, no otras puses - "pozitīvā" sadarbībā.

Tāpat zinātnieki izpētījuši, ka drošības iestādēm attiecībā uz trimdas latviešu tūristiem tika doti gan "negatīvie", gan "pozitīvie" uzdevumi. Kā "negatīvie" uzdevumi izprotami strikta kontrole pār tūristu pārvietošanos, dažādu īpašo maršrutu izveide, kā arī atturēšana no tādas "netūristiskas rīcības", kas faktiski nozīmē tūristu interesi par reālo dzīvi Latvijas PSR.

Tikmēr "pozitīvie" uzdevumi paredzējuši laba iespaida un kontaktu veidošanu ar trimdas tūristiem, kurus pēc tam varētu izmantot arī ideoloģiskos un, iespējams, spiegošanas nolūkos. Šeit liela loma bija tūristu kultūras programmas "nacionālajai" komponentei, Jāņu svinēšanai, plašajam dziesmu svētku simtgades izmantojumam 1973.gadā u.tml., noskaidrojusi VDK zinātniskās izpētes komisija.