Ervinam Grīnfeldam 90. gados radi no Amerikas atveda datoru – ierīci, kas tobrīd viņam un lielākajam vairumam Latvijas iedzīvotāju bija pilnīgi sveša. Taču interese, kas lācītim vēderā, radās uzreiz, turklāt tā dienu no dienas tikai pastiprinājās.
Tolaik darbojoties ap to, Ervinam noteikti pat prātā neienāca, ka pēc daudziem gadiem viņš kopā ar domubiedru Andreju Frišfeldu dibinās informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu, kas būs spējīgs konkurēt pasaules tirgos, ka divu darbinieku kodols izaugs līdz 100 strādājošajiem, ka apspriedes kafejnīcās pārtaps par darbu mūsdienīgos birojos Rīgā, Ventspilī un Liepājā, ka apgrozījums no tūkstošiem pieaugs līdz pat vairākiem miljoniem gadā. Redz, kā dzīvē sanāca.
Viss pateicoties radu dāvanai
Ervins stāsta, ka nāk no radošas, mākslas cienītāju ģimenes - abi vecāki ir restauratori, kas piedalījušies daudzu muižu un piļu, tostarp Rundāles pils atdzimšanas procesā. Taču Ervins par savu ceļu izvēlējies eksakto zinību virzienu - IT. Par pievēršanos tieši šai jomai viņam zināmā mērā jāpateicas radiem no Amerikas, kas Ervinam uz Latviju atveda datoru. Tas bija laiks, kad vārdi «internets» un «personālie datori» daudziem lika izbrīnā ieplest acis. Bet Ervinam bija āķis lūpā - bija taču jāsaprot, kas tā īsti ir par ierīci, ko tā māk, ko ar to var izdarīt. Dažādi eksperimenti likumsakarīgi aizveda līdz studijām IT jomā. Studēts gan Ventspils augstskolā, gan Latvijas Universitātē. Un tieši studiju laikā viņa ceļi krustojās ar Andreju. Abi studējuši abās augstskolās, arī darba vietas identiskas - strādāts gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan Skype. Abas darba vietas deva vērtīgu pieredzi, piemēram, darba uzsākšana VID sakrita ar laiku, kas Latvija iestājās Eiropas Savienībā. IT jomā bija virkne izaicinājumu, kā salāgot procedūras, sistēmas, lai tās atbilstu ES normatīvajiem aktiem, likumdošanai, savukārt laikā, kad viņi strādāja Skype, tā lietotāju skaits strauji pieauga no 10 līdz 500 miljoniem, kas arī darba dienām piešķīra dinamiku.
Tas man bija viens no grūtākajiem lēmumiem - uzteikt darbu Skype, atteikties no stabilitātes un sākt ko veidot no nulles
2011. gads abu profesionālajās gaitās ieviesa pārmaiņas - bija uzkrāta vērtīga zināšanu bagāža, kas bija par pamatu idejai par kopīgu biznesu. «Tas man bija viens no grūtākajiem lēmumiem - uzteikt darbu ļoti labā kompānijā Skype, atteikties no stabilitātes, vismaz uz kādu laiku, un pārcelties atpakaļ uz Latviju un sākt ko veidot no nulles. Tas bija grūts, bet tagad saprotu, ka ļoti pareizs lēmums,» secina Ervins. Viņš kopā ar Andreju nodibināja SIA TestDevLab, kas nodrošina programmēšanas testēšanas pakalpojumus un ar testēšanu saistītu produktu izstādi, kas ļauj klientiem izlaist tirgū kvalitatīvu programmatūru ātrāk. «Mēs meklējam programmatūras kļūdas, kas palīdz mūsu klientiem uzlabot savus produktus,» skaidro Ervins.
Starts nebija vienkāršs
Viņš atzīst, ka starts uzņēmējdarbībā nebija vienkāršs - pieredzes biznesā nekādas, vien vēlme stādāt. «Sākām reklamēt savus pakalpojumus, taču panākumi bija vāji. Atceros, ka mums reiz uzrakstīja motociklu rūpnīca no Pakistānas ar lūgumu notestēt dažādas motociklu detaļas. Sapratām, ka sevi neprezentējam īsti pareizi. Tobrīd uzņēmumā bijām divatā - es un Andrejs. Uzskatu, ka pagrieziena punkts biznesa sekmīgā attīstībā bija pirmais nopietnais klients - telekomunikāciju milzis Orange. Andrejs tur strādāja par konsultantu un ieminējās par mūsu uzņēmumu, pastāstīja, ko mēs piedāvājam. Tika noslēgts sadarbības līgums, un tā pamazām visi procesi iekustējās. Pieņēmām darbā pirmos trīs darbiniekus. Tobrīd gan īsta ofisa mums nebija - tikāmies Rīgas kafejnīcās,» atceras Ervins.
Vajadzīgais atbalsts
Pirmais birojs tika izveidots Ventspilī - tur bija studēts, iegūti daudzi kontakti, tāpēc arī šāds lēmums, turklāt Ventspils augsto tehnoloģiju parks piedāvāja dažādas atbalsta formas jaunajiem uzņēmējiem, arī Biznesa inkubatora iespējas, ko TestDevLab izmantoja. «Ieguvām telpas, palīdzību mārketinga aktivitātēs. Šāds atbalsts jauniem uzņēmumiem ir ļoti būtisks.» Vēlākos gados sadarbība uzsākta ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, proti, izmantota atbalsta programma starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kas paredz finansiālu atbalstu dalībai ārvalstu izstādēs, konferencēs. «Kā zināms, izmaksas, lai piedalītos šādos pasākumos, ir ļoti lielas, tāpēc programmas iespēja esam izmantojuši vairākkārt.»
2012. gadā savas durvis vēra otrs birojs - Rīgā, bet šogad piepulcējās trešais - Liepājā. «Mēs augam, un ir vajadzība pēc jauniem darbiniekiem, tāpēc meklējam tos tur, kur ir augstskolas, kurās sagatavo IT speciālistus. Ne visi ir ieinteresēti pārcelties uz galvaspilsētu, tāpēc arī mums ir biroji reģionos. Neizslēdzam iespēju nākotnē birojus atvērt arī citur Latvijā. Galvenais nosacījums - lai tur ir augstskola, kas apmāca mums vajadzīgos darbiniekus,» norāda Ervins.
Izaicinājums - darbinieku atrašana
Šobrīd kopējais darbinieku pulciņš ir gana liels - ap 100 cilvēki, vairums gados jauni cilvēki (vidējais vecums ap 25 gadi), un ir vajadzība vēl pēc jaunām darba rokām - programmētājiem, testēšanas, kvalitātes nodrošināšanasun pārdošanas speciālistiem.
«Es brīnīšos, ja kaut viena IT kompānija pateiks, ka atrast tām darbiniekus ir vienkārši. Tā nav. Kvalificētu speciālistu Latvijā nav daudz. Turklāt viņus vajag daudziem. Potenciālie kandidāti, izdarot izvēli par labu vienam vai otram uzņēmumam, ņem vērā vairākus aspektus - cik saistoši projekti viņam tiek piedāvāti, kāds ir atalgojums, kādas ir karjeras iespējas, cik daudz uzņēmums velta laiku darbinieku apmācībām, kāda ir darba kultūra un vide, kādi pasākumi ārpus darba tiek piedāvāti. Un šie aspekti darba devējam ir jāņem vērā, par tiem jādomā, lai tādējādi savā komandā dabūtu labākos,» spriež Ervins, piebilstot, ka šobrīd tiek izskatītas iespējas piesaistīt speciālistus arī no ārvalstīm, tostarp ārpus ES robežām.
Labs lietas koks, protams, ir studenti, tāpēc TestDevLab piedāvā prakses iespējas, lai tādējādi potenciālos darbiniekus noskatītu, vēl esot viņiem augstskolas solā. Šobrīd Ventspilī darbu uzsāks vasaras skola, kur interesenti tiks ievesti testēšanas pasaulē un labākajiem tiks piedāvātas arī darba iespējas.
IT arī meitenes
No studentiem uzņēmums sagaida vēlmi mācīties, motivāciju strādāt, labu angļu valodas prasmi, labas sekmes (uzņēmums uzskata - ja jaunietis netiek galā ar studiju pienākumiem, tad diez vai viņš parādīs izcilu sniegumu darbā) un izpratni par darba disciplīnu. Attiecībā uz pieredzējušiem speciālistiem, intervijas ir gruntīgākas - ar zināšanu pārbaudi, uzdevumu izpildi. Ervins stāsta, ka IT joma ir saistoša arī meitenēm. Piemēram, TestDevLab komandā katra trešā ir meitene. «Viņas ir strukturētas, precīzas, akurātas - tās ir kvalitātes, kas ļoti vajadzīgas testēšanas darbā,» piebilst Ervins.
Taujāts, kas šo septiņu gadu laikā ļāva izaugt un attīstīties par nozīmīgu spēlētāju pasaules arēnā, Ervins atbild: «Pirmais faktors - iegūtie kontakti un pieredze Skype, kas ļāva izdarīt pirmos veiksmīgos gājienus. Otrs faktors - pareizi cilvēki komandā, jo bez viņiem mēs nebūtu tur, kur esam šobrīd.» TestDevLab klientu vidū ir gan nelieli jaunuzņēmumi, gan globālas kompānijas, piemēram, Skype, Microsoft, WorldRemit, Orange, Twilio, Truecaller u.c. Vairāk nekā 95% no apgrozījuma veido eksports.
Fokuss uz savu produktu izstrādi
Pēdējos gados uzņēmums fokusējies uz savu produktu izstrādi, piemēram, radīts mobilo lietotņu testēšanas risinājums Test48.com, kas ļauj vienkārši un ātri uzzināt par programmatūrā ielaistajām kļūmēm; Apimation - tīmekļa risinājumu testēšanas un veiktspējas pārbaudes risinājums, Loadero - tīmekļa risinājumu slodzes testēšanas risinājums; BatWEB - mobilo lietotņu baterijas un datu lietojuma atskaišu rīks. Arī nākotnē uzņēmums ir apņēmies savas produkcijas izstrādi vērst plašumā. Lai arī darba dienas Ervinam ir piesātinātas, tomēr kā jebkuram ir vajadzīgi arī atelpas brīži. Viņam vislabāk atslēgties no ikdienas palīdz lidojumi ar dronu. Viņa kontā ir arī kāds ļoti mistisks lidojums. «Biju Pokaiņu mežā un tur veicu lidojumu ar dronu. Aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās kontroles panelī rāda, ka pazudis GPS signāls, pēc dažām sekundēm pazūd kompass, tad pazūd radio kontrole ar dronu. Tikai redzu, kā tas aizlido nezināmā virzienā. Tā arī neesmu radis izskaidrojumu, kāpēc tā notika. Mistika. Drons tā arī netika atrasts.
