Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pozitīvu iedzīvotāju attieksmi pret Latviju veicina daba

© F64

Cilvēku piederības sajūtu savai valstij veido dažādi aspekti. Pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar TNS iedzīvotāju vērtību izpēte atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu mūsu valstij visvairāk veicina Latvijas daba.

Gandrīz visi aptaujātie jeb 95% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vērtību pētījumā atzīmē, ka tieši Latvijas daba ir tā, kas veicina viņu pozitīvo attieksmi pret Latviju un rada viņos piederības sajūtu mūsu valstij.

Gandrīz visi aptaujātie jeb 95% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vērtību pētījumā atzīmē, ka tieši Latvijas daba ir tā, kas veicina viņu pozitīvo attieksmi pret Latviju un rada viņos piederības sajūtu mūsu valstij.

Vienlaikus absolūtais vairākums jeb aptuveni 90% aptaujāto atzīst, ka Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, mūsu valsts novadi, tīrā, labiekārtotā vide, kā arī bērnības vai jaunības atmiņas ir tie aspekti, kas viņiem ir svarīgi un ko viņi pozitīvi vērtē kā piederības sajūtas Latvijai veicinātājus.

Kantar TNS eksperte Inta Priedola komentē vērtību pētījumā atklātās iezīmes: “Īpaši gribu atzīmēt, ka augsta piederības sajūta un pieķeršanās Latvijai kā savai dzīves vietai jeb dzimtajai zemei vienlīdz stipri izpaužas kā latviešu, tā arī cittautiešu vidū. Līdzīgi kā latviešu vidū vērojami augsti piederības Latvijai rādītāji, arī cittautieši jūtas piederīgi mūsu valstij un augstu novērtē ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, Latvijas dabu, tradīcijām un mūsu cilvēku panākumiem saistītos notikumus.

Vienlaikus nedaudz atšķirīgais ir tas, kā latvieši un cittautieši vērtē Latvijas valstisko sistēmu un to, ko sagaidām no valsts kopumā. Latvieši Latviju kā valsti biežāk uztver kā savas vēsturiskās mājas, kā draudzīgu un mierīgu dzīvesvietu, kamēr cittautieši pozitīvi novērtē un lepojas ar Latvijas eiropeiskajām vērtībām un to, ka Latvija ir laba valsts gan savai personīgajai, gan valsts līmeņa izaugsmei. Tātad kopumā varam secināt, ka mēs - tik dažādie Latvijas iedzīvotāji - tomēr esam daudz līdzīgāki, nekā dažkārt mēdzam domāt.”