Atklāsim specifiku, kāda ir pavasarī pašsaprotamajai koku stādīšanai nevis dārzā un parkā, bet mežā.
«Latvijā mēs pie tuksneša gribēdami netiksim - kaut kas izaugs visur un vienmēr,» apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors (Dr. silv.) Āris Jansons. Bet, kas tur izaugs un kad, ir tikai zemes īpašnieka lēmums. Ja tā jau ir meža zeme, tad katrs sevi cienošs meža īpašnieks ir ieinteresēts nodrošināt iespējami efektīvu un ātru meža atjaunošanu, ko nosaka arī Meža likums: «Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu.»
Mērķtiecīgi saimniekojot, meža īpašnieks rūpējas ne tikai par labumu sabiedrībai, bet arī par savu pensijas fondu, savukārt, atstājot platības novārtā - nedz par vienu, nedz otru. Latvijas valstij mežu produktivitātes pieaugums nozīmē arī iespēju pierādīt, ka ir pieaudzis koksnē saistītā oglekļa dioksīda (CO2) daudzums, kas vairs nepiedalās globālās sasilšanas veidošanā. Līdz ar to Latvija varēs darboties naudas saņēmējas pozīcijā CO2 izmešu kvotu tirgū, kas turpmāko gadu desmitu laikā noteikti attīstīsies proporcionāli globālai sasilšanai un satraukumam par to. Latvijas iedzīvotāji uz meža darbiem skatās daudz vienkāršāk. Cilvēki saka «fui» par jebkuru izcirtumu, bet ir gatavi nomierināties, līdzko ierauga, ka tas apstādīts.
Meža stādīšana šopavasar
2018. gada pavasaris ir bijis koku stādīšanai ļoti nelabvēlīgs, jo stādīšanai īsti piemērotas bijušas tikai divas nedēļas starp zemes atkušanu un koku salapošanu. Tas ir pārāk īss laiks, lai iestādītu apmēram 25 miljonus stādu valsts mežos un vēl vairākus miljonus stādu - privātajos mežos. Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) kokaudzētavās ik gadu saražo 50 miljonus stādu, no kuriem puse nonāk valsts mežos, bet otru pusi realizē citiem mežu īpašniekiem Latvijā un ārzemēs. Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāve Aiga Grasmane par šo pavasari piebilst, ka īsais stādīšanas laiks sakritis ar stādu trūkumu. Proti, tirgū gandrīz nav bijuši pieejami brīvi, jau iepriekš nepasūtīti stādi; paldies Latvijas finierim, kuram bērzu stādi vēl bijuši.
Publicitātes foto: LVM
Meža stādu audzēšana pēc pasūtījuma notiek tāpēc, ka stādi ir derīgi praktiski tikai vienu gadu. A. Grasmane zināja teikt arī par tādiem mežu īpašniekiem, kas bija izlēmuši piepelnīties ar stādu audzēšanu, bet viss beidzies ar nerealizēto stādu sadedzināšanu. Ja cilvēku pieredze aprobežojas tikai ar augļu koku stādīšanu mazdārziņos, tad grūti saprast, kāpēc vairākus gadus audzētu koka stādu mežā nav iespējams iestādīt tā, lai netraumētu stāda sakni. «Situāciju zinām un aicinām meža īpašniekus laikus pasūtīt nepieciešamos stādus, plānojot savu mežsaimniecisko darbību. Esam pārrunājuši ar LVM, ka varētu veidot arī nelielu papildus piedāvājumu gadījumiem, ja kāds īpašnieks aizmirsis laikus tos pasūtīt,» sola Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Publicitātes foto: LVM
STĀDI, kas audzēti ar modernām tehnoloģijām, atšķiras gan ar attīstītu sakņu sistēmu, gan videi draudzīgiem apstrādes veidiem - pret kukaiņiem un dzīvniekiem / Publicitātes foto: LVM
Stāds kā moderno tehnoloģiju produkts
Meža stādi, kas audzēti pēc modernām tehnoloģijām, būtiski atšķiras no tiem stādiem, kas izaug mežā dabiskas izsējas rezultātā. LVM kokaudzētavās audzē tikai selekcionētus stādus ar modernākajām tehnoloģijām Baltijā.
LVM meža atjaunošanas un kopšanas vadītāja Dace Ozola atklāj, kā var viena gada laikā, apmānot stādu, iegūt divgadīgu stādiņu - to sauc par garās nakts tehnoloģiju: «No Jāņiem līdz septembra vidum speciālos stādu poligonos vakarpusē stādus nosedz ar audumu, tā rīkojoties tiek imitēta rudens atnākšana, kad dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Stādi saprot, ka iestājies rudens, un vairs neaug garumā, bet sāk nobriedināt stumbru un nostiprināt sakņu sistēmu. Tā stādi ātrāk nobriest, un īsākā laika posmā rodas iespēja izaudzēt augstākas kvalitātes un izturības stādus».
Lai jaunie kociņi nākotnē veidotu kvalitatīvu mežaudzi, ar spēcīgām saknēm vien nepietiek. Jāveic virkne aizsardzības pasākumu, lai iestādītos kvalitatīvos stādus nebojātu kukaiņi vai dzīvnieki. Lai šo situāciju kontrolētu, stādu aizsardzības nolūkā jau kokaudzētavās stādus apstrādā ar vasku vai smilšu līmes maisījumu. Vasks stādu aizsargā līdz pat divām sezonām no nozīmīgākā jaunaudžu kaitēkļa lielā priežu smecernieka Hylobius abietis, kas savairojas izcirtumu platībās un nesmādē visus jaunos skuju kokus. Kukainis nevar iekosties vaskotajā stāda mizā un nodarīt kaitējumu jaunajam kociņam. Siltajās dienās, kad vasks kļūst mīksts un, smecerniekam mēģinot rāpties pa stumbriņu uz augšu, tā kājas stieg vaskā. un tas nesaniedz stāda nevaskoto daļu.
Otra metode ir smilšu līmes maisījums, kurā izmantotās smilts graudu izmērs ir speciāli piemērots smecernieka gremošanas trakta uzbūvei, kukainim mēģinot iegrauzties cauri smilts un līmes kārtai, tam nosprostojas gremošana, un smecernieks aiziet bojā, turklāt tādi apstrādāti stādi negaršos arī pārnadžiem.
Mežā jaunos stādiņus no briežu dzimtas dzīvniekiem sargā, tos apstrādājot ar repelentiem. Tie vai nu atbaida dzīvniekus ar savu smaržu, vau padara tos negaršīgus.
Selekcijas nozīme
Meža koku populācijas, audzes un to atsevišķi koki atšķiras pēc fenotipiskajām (ārējām) pazīmēm - vainagu formas, zarojuma veida, zaru resnuma, mizas u.c. Ne mazāk atšķirīgi ir koki pēc augšanas ātruma, koksnes kvalitātes un piemērotības augšanas apstākļiem. Meža ģenētikas un selekcijas uzdevums ir noskaidrot šo pazīmju iedzimtību un atlasīt vai izveidot sēklkopības bāzi ģenētiski uzlabota reproduktīvā materiāla ieguvei. Ā. Jansons stāsta, kā iegūst šo izcilo koku sēklas: «Vispirms mežos tiek atlasīti pluskoki - paši izcilākie savas koku sugas pārstāvji. Pēc tam pluskoku zari tiek uzpotēti sēklu plantācijās - līdzīgi, kā uz potcelmiem potē noteiktu ābeļu šķirni dārza ierīkošanai. Tikai šajā gadījumā galvenais produkts nav ābols, bet sēkla, kas iegūta no konkrēta, ģenētiski augstvērtīga koka. Iegūtās sēklas izmanto ne tikai masveida stādu ražošanai, bet arī stādu parauglaukumos, kur visizcilāko koku pēcnācēji aug blakus un ļauj sevi salīdzināt, lai atklātu izcilības čempionus, kuru sēklām tiek dota priekšroka sugas turpināšanā.»
Šāda darbošanās neapdraud koku ģenētisko daudzveidību, jo vienā sēklu plantācijā ļauj rasties sēklām no kokiem, starp kuriem dabā ir simtiem kilometru un kas neapputeksnētu viens otru.
Ko prasa likums
Latvijas likumdošana nosaka, ka mežu var atjaunot sējot, stādot, vai veicinot dabisko atjaunošanos, ja tā norit ar konkrētajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām. Šā gada mežu atjaunošanas dati vēl jāgaida, jo stādīšanas sezona nav noslēgusies. D. Ozola skaidro, ka stādu uzglabāšana moderno LVM kokaudzētavu saldētavās viennozīmīgi ļauj pagarināt stādīšanas laiku līdz pat Jāņiem, bet ar nosacījumu, ka līst lietus un augsne nav izkaltusi.Šāda tehnoloģija izrādījās kā radīta tieši šā gada apstākļiem, kad siilts un sauss laiks iestājās uzreiz pēc stādīšanas sezonas sākuma aprīļa vidū. Tagad daudzviet mežos zeme ir izkaltusi un stādīšanu, visticamāk, nāksies pabeigt vien rudenī.
Valsts meža dienests ir apkopojis datus - 2017. gadā reģistrēta mežu atjaunošana 40 400 ha platībā. No tiem 15 300 ha apsaimnieko LVM, bet 25 100 ha pārējie mežu īpašnieki. Savukārt LVM ir līderis mākslīgā meža atjaunošanā - pērn sējot vai stādot atjaunoti 7800 ha meža. Pārējo īpašnieku mežos sēti vai stādīti ir tikai 5200 ha, kamēr lielākā daļa mežus atstājuši dabiskai atjaunošanai.
Mežu atjaunošanai Latvijā pārsvarā izmanto piecas koku sugas - bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni, saglabājot mežos sugu daudzveidību. LVM mežos ozoli tiek saudzēti, saglabājot kā ekoloģiskos kokus kailcirtē, tā nodrošinot to izplatīšanos apkārtējās mežaudzēs, līdzīgi notiek ar liepām. Ošus Latvijā nav iznīdējuši cilvēki, bet slimība. Tomēr ir atsevišķi oši, kas to pārcietuši un varbūt dos pamatu nākamajai Latvijas ošu populācijai. Globālā sasilšana virza uz ziemeļiem dižskābaržu areāla robežu, ietverot tajā arī Latviju. Daži veci stādījumi Latvijā ir arī vēja noturīgajam skujkokam - duglāzijai.
Kā apmežo lauksaimniecības zemes
Latvijā turpinās meža ieaudzēšana zemēs, kas mazas auglības, reljefa vai novietojuma dēļ nav piemērotas lauksaimniecībai. Zemkopības ministrija uzsver, ka uztur stingrus kritērijus, kuri paredz atbalstu platībās ar zemu augsnes auglību, erozijas skartās, kā arī nelielās platībās, atsevišķi no lauksaimniecības zemēm, krūmājos un līdzīgās vietās. Vairāk informācija par atbalsta nosacījumiem pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/projekti-un-investicijas/atbalsta-pasakumi/8-1-meza-ieaudzesana-230.
Kopš 2015. gada meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantotās platībās ir pieejams Latvijas valsts un Eiropas Savienības finansējums. 2014.-2020. gada ES plānošanas perioda Lauku attīstības programmas ietvaros šim mērķim paredzētais finansējums ir 9,9 miljoni eiro ar plānu ieaudzēt 1910 ha meža.
Pašreiz pasākumā Meža ieaudzēšana noslēdzas 6. projektu iesniegumu pieņemšanas kārta ar budžetu divu miljonu eiro apmērā.
