Pretēji Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rīkotā ekspertu konsīlija lemtajam 33 Latvijas pētnieki un zinātnieki atklātā vēstulē aicina ratificēt Stambulas konvenciju, vienlaikus nosodot minētā konsīlija norises gaitu un sagatavoto slēdzienu.
Zinātnieki vēstuli nosūtījuši LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas padomei, kas rīkoja konsīliju, kā arī LZA prezidentam Ojāram Spārītim un vairākām Saeimas komisijām.
Vēstules parakstītāji uzskata, ka konsīlijs un tā slēdziens pārkāpj konsīlija norises regulējumu. Proti, konsīlijā skaidri neesot nodalīts valsts institūciju pārstāvju viedoklis no ekspertu viedokļa, bet slēdzienā konsīlija transkriptiem esot pievienots papildu viedoklis, lai iegūtu vajadzīgajam slēdzienam atbilstošu "balsu" skaitu.
""Balsu" samērs savukārt ir iegūts, mehāniski summējot visu klātesošo ekspertu un valsts institūciju pārstāvju un papildu pievienotā "eksperta" balsi. Konsīlija slēdzienā vispār netika pārstāvēts par jomu atbildīgās Labklājības ministrijas viedoklis," pausts vēstulē.
Zinātnieki pauž pārliecību, ka konsīlija norises gaita un slēdziena uzbūve neatbilst zinātniski kvalificētam slēdzienam gan tvēruma, gan argumentu pamatotības ziņā. Diskusijas sākumā, viņuprāt, arī uzdoti tendenciozi un neētiski jautājumi, piemēram, "Kas ir vardarbība un līdztiesība/vienlīdzība ikdienā? Kā tā izpaužas un kā tās mazināt vai nepieļaut?", pievienojot slēdzienam arī ar Konvenciju nesaistītus pārspriedumus.
"Lai arī sākotnēji paredzēts kā zinātnes pienesums sabiedrībai, šādi organizēts konsīlijs degradē Latvijas zinātni, Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižu un tās ekspertīzes kvalitāti," pausts vēstulē.
Tās parakstītāji lūdz LZA stingrāk pārraudzīt konsīliju ekspertu atlasi, piemēram, izvirzot līdzīgus kritērijus kā LZP ekspertu statusam, un konsīlija organizēšanas kārtību.
"Mēs, zemāk parakstījušies trīsdesmit trīs Latvijas zinātnieki un pētnieki, nepiekrītam konsīlija slēdzienam un aicinām Saeimu ratificēt Konvenciju, nesaskatot nekādus zinātniski pamatotus riskus Latvijas sabiedrībai un Satversmei. Konvencijas neratificēšana, savukārt, būs spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai un varmākām, apliecinot, ka Latvijā ir augsta tolerance pret vardarbību ģimenē," uzsvērts vēstulē.
Vēstuli parakstījusi virkne Latvijas Universitātes pētnieku, zinātnieku un mācībspēku - Aivita Putniņa, Inese Šūpule, Laima Geikina, Jānis Daugavietis, Ieva Tihovska, Toms Ķencis, Kristīne Dupate, Dace Balode, Baiba Bela, Signe Mežinska, Ineta Lipša, Anne Sauka un Andris Šuvajevs, Velga Vēvere, Jānis Ozoliņš, Valdis Tēraudkalns, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes docenti Klāvs Sedlenieks un Ivars Neiders un pētniece Ieva Puzo.
Tāpat savu parakstu atdevuši nodibinājuma "Baltic Studies Centre" pētnieki Emīls Ķīlis, Miķelis Grīviņš, Anda Ādamsone-Fiskoviča, Tālis Tisenkopfs un Sandra Šūmane, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Dina Bite, Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Ilona Kunda, SIA "Jaunrades laboratorija" vadošā pētniece Elīna Ozoliņa, Latvijas pārstāve Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) ekspertu forumā Dace Kavasa, Kalifornijas universitātes Sanfrancisko/Berklijā doktorante Karīna Vasiļevska-Dāsa, tirgus pētniece Karlīna Grīviņa, SIA "Projektu kvalitātes vadība" pētniece Ilze Mileiko, politikas analītiķe Marija Golubeva un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.
LETA jau ziņoja, ka LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotais ekspertu konsīlijs nolēmis aicināt atlikt Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikāciju.
LZA konsīlijs lēmumā aicina atlikt Stambulas konvencijas ratifikāciju līdz brīdim, kad neskaidrie jautājumi būs noskaidroti un precizēti, to ietekme izpētīta un izskaidrota sabiedrībai, būs izslēgta iespēja izmantot Stambulas konvenciju kā ideoloģisku instrumentu sabiedrības pārveidošanai un būs sagatavota konvencijas īstenošanai nepieciešamā infrastruktūra.
Konsīlijs atzīst, ka konvencijas ratifikācija un stingrā tās īstenošanas uzraudzība varētu uzlabot nacionālā normatīvā regulējuma īstenošanas efektivitāti, kas Latvijā tradicionāli ir vājākais nacionālās politikas īstenošanas posms.
Tajā pašā laikā konsīlija slēdzienā norādīts, ka konvencija par galveno vardarbības nepieļaušanas cēloni uzskata dzimumu nelīdztiesību un vardarbības nepieļaušanas pamatā ir tikai un vienīgi dzimumu līdztiesības politika, kas novērš uzmanību no citu vardarbības cēloņu novēršanas dažādos līmeņos - individuālajā, ģimenes, kopienas un sabiedrības.
