Latvijā šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 34,9% darba ņēmēju, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,3% darba ņēmēju pretstatā 3,8% pirms gada.
Tostarp 162,7 tūkstoši jeb 20,5% darba ņēmēju 2018.gada pirmajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 21,4% darba ņēmēju.
Savukārt 33,7% (2017.gada pirmajā ceturksnī - 31,6%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 22,6% (18,2%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,3% darba ņēmēju pretstatā 3,8% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 1,6% (2017.gada pirmajā ceturksnī - 2,3%) darba ņēmēju, savukārt 2,9% (2,2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2018.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, bet aptaujā piedalījās 7,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
