LELB savus "disidentus" aicina rimties
©F64

Diskusija par nepieciešamību ieviest grozījumu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā, kas regulē tās tiesiskās attiecības ar valsti, izvērtusies ne tikai ar tās kara laikā izveidojušās atzara, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvjiem, bet arī pašas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iekšienē. Tām gan trešdien pielikts punkts un pieņemts aicinājums disidentiem izbeigt savas aktivitātes.

Jau vēstīts, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) vērsās pie Saeimas ar lūgumu grozīt LELB likumu un cita starpā pievienot tam preambulu, kurā LELB tiktu nostiprināta kā vienīgā starpkaru Latvijas LELB tiesiskā un garīgā mantiniece. Šī vēlme, kuru lielā mērā inspirēja Satversmes tiesas lēmums, kas par nelikumīgu atzina liegumu vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas baznīcas, tiek skaidrota ar nepieciešamību vienkāršot LELB iekšējo birokrātiju un nevēlēšanos pieļaut LELB īpašumu saplosīšanu starp iespējamajām citām luteriskajām baznīcām, kuras saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu būs iespējams reģistrēt.

LELB gan atzinusi, ka vēlme noteikties kā vienīgajai starpkaru LELB mantiniecei bijusi pārspīlēta

Par reālāko pretendenti vismaz uz dažiem LELB īpašumiem tiek uzskatīta Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), kas dažādu ideoloģisku nesavietojamību un atšķirīgu vēstures interpretāciju dēļ pagaidām ar LELB nav savietojama vienas baznīcas ietvaros. LELBĀL pārstāvošais Klāvs Bērziņš uzsver, ka tai nav svarīgi īpašumi un tā mierā un ticībā vien cenšas iekļauties LELB, bet pagaidām nesekmīgi. Turklāt jaunais likumprojekts šo nesavietojamību tikai šķeļ.

LELB gan atzinusi, ka vēlme noteikties kā vienīgajai starpkaru LELB mantiniecei bijusi pārspīlēta, un tā piekritusi, ka no likumprojekta tiek izslēgts vārds «vienīgā». Taču ar šādu kompromisu LELBĀL, šķiet, nav pietiekami. Arī dažiem LELB mācītājiem grozījumi nav pieņemami, jo tie attālina to brīdi, kad LELB un LELBĀL apvienosies zem viena garīgā jumta.

Savu no oficiālās baznīcas atšķirīgo nostāju LELB Torņakalna baznīcas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls un Tukuma draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts pauduši arī vēstulē Saeimai. Tas saprotamu iemeslu dēļ nav iepaticies LELB. Tādēļ trešdien notikušajā LELB mācītāju konferencē, kuru funkciju ziņā var pielīdzināt Saeimai, pieņēmuši rezolūciju, kurā abus mācītājus aicina pārstāt savas aktivitātes, kas tiek uztvertas kā baznīcu šķeļošas. Šādam aicinājumam pievienojās 46 no 69 balsojumā piedalījušos mācītāju, no kuriem 12 atturējās. Savukārt LELB statusa nostiprināšanu paģērošā likumprojekta tālāku virzību Saeimā atbalstīja 61 klātesošais mācītājs.

L. Rozentāls pagaidām nevēlas komentēt kolēģu lēmumu vai tālākās savas darbības. Tam esot nepieciešama tikšanās ar vēstuli Saeimai parakstījušajiem cilvēkiem. Bet, jautāts, kādu viņš redz LELB un LELBĀL nākotni, mācītājs neslēpj, ka viņa vīzija ir ļoti optimistiska: «Tādā ideālā nākotnē es gribētu redzēt, ka abas baznīcas varētu piederēt pie viena veseluma.»

Interesanti, ka L. Rozentāls noraida dažu politiķu atbalstīto un viņam pat piedēvēto vēstures interpretāciju, ka LELB nav atzīstama par starpkaru luteriskās baznīcas mantinieci, jo tā veidojusies, padomju varai iznīcinot baznīcu un to transformējot savu mērķu sasniegšanai atbilstošā formā. L. Rozentāls uzstāj, ka LELB neapšaubāmi ir pirmās republikas luteriskās baznīcas mantiniece, bet par tādu noteikti jāatzīst arī LELBĀL.

To, kas ar likumprojektu notiks Saeimā, pagaidām ir grūti prognozēt. Ar likumprojektu turpina strādāt darba grupa, kurā otrdien pirmo reizi uzklausīja strīdā iesaistītās puses, taču reālas darbības pagaidām nenotiek.



 
Komentāri 1 Skatīt [1]
Skatīt komentārus [1]