Ieviešot dzīvē Tieslietu ministrijas (TM) rosinātās izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiks ievērojami atvieglota alkoholiķu dzīve – i dzert drīkstēs sabiedriskās vietās brīvāk, i pie stūres sēsties ar mazākām bailēm no soda.
Par atrašanos pie stūres reibumā virs 1,5 promilēm administratīvais arests vairs netiks piemērots, jo sods esot pārāk bargs. Savukārt pants par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās tiks svītrots, atstājot šīs lietas regulēšanu pašvaldību ziņā.
Atteiksies no aresta
Neatkarīgās uzmanību uz šīm TM iecerēm vērsa Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka. Tā esot sakritība, ka abas ierosmes tiek virzītas vienlaikus, taču rodas iespaids, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir ļoti norūpējies par dzērāju labklājību. «Sabiedrība to asi nosodīs,» prognozē juristu biedrības vadītājs.
Ideja par atteikšanos no tāda soda veida kā administratīvais arests ietverta vēl 2013. gadā sacerētajā sodu sistēmas attīstības koncepcijā. Tur lasāms, ka «administratīvais arests pēc būtības ir kriminālsods un tam nav vietas administratīvo sodu sistēmā». Ne par kādiem nodarījumiem. Tieslietu ministrija apstiprina, ka Latvijā paredzēta pilnīga atteikšanās no administratīvā aresta, jo tas «neatbilst administratīvo sodu sistēmas būtībai». Jēga tāda, ka par maziem pārkāpumiem pienākas nelielas nepatikšanas administratīvā kārtā, savukārt par lieliem pārkāpumiem jāsoda ar Krimināllikuma bardzību un cietumsodu. Pašlaik 15 diennaktis cietumā ir sāpīgākais no piemērojamiem administratīvajiem sodiem. Ņemot vērā, cik smagas sekas var izraisīt piedzēries šoferis, soda mīkstināšanai varētu būt daudzi pretinieki.
Var izveidoties situācija, ka Latvijā daļā pašvaldību drīkstēs publiski dzert, jo saistošajos noteikumos tas nebūs aizliegts.
Jāatrod kas līdzvērtīgs
Arī Latvijas Juristu apvienības sapulcē biedru vairākums nosprieda, ka administratīvais arests par braukšanu dzērumā tomēr jāsaglabā. Teorētiski šo nodarījumu varot arī kriminalizēt (pašlaik kriminālatbildība iestājas tikai par otru reizi dzērumā pie stūres), taču tādā gadījumā stipri pasliktināsies noziedzības statistika valstī. Savu kritisko viedokli juristi paudīs jau šonedēļ gaidāmajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Tajā ar iesaistītajiem ekspertiem plānots pārrunāt iespējamos risinājumus, kas varētu aizstāt administratīvo arestu. Varbūt transportlīdzekļa konfiskācija. Varbūt piespiedu darbs. «Ņemot vērā pārkāpuma smagumu un statistiku par aizturētiem dzērājšoferiem un ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši dzērājšoferi, svarīgi, lai administratīvais arests tiktu aizstāts ar līdzvērtīgu soda veidu,» teikts domnīcas uzaicinājumā. Valsts policijas statistika liecina, ka šī gada četros mēnešos administratīvais arests piemērots 348 alkoholiķiem. Pērn šajā pašā laika periodā 530 alkoholiķiem. Jaunajā regulējumā ieslodzījums viņiem izpaliktu. Juridisko zinātņu doktors Andrejs Vilks atbalsta TM pozīciju šai jautājumā. Pašlaik autovadītāji par dzeršanu pie stūres tiek sodīti četrkārt - vispirms viņu auto evakuē uz maksas stāvvietu, liedzot to savākt tuviniekiem. Tad tiek piemērots naudassods, atņemtas tiesības un visbeidzot - par dzērumu virs 1,5 promilēm jāizcieš arī arests, kas ir liels pazemojums. A. Vilka skatījumā arestu varētu aizstāt ar tiesību atņemšanu uz vēl ilgāku laiku un lielākiem naudassodiem, kas turklāt būtu atkarīgi no dzērājšofera ienākumiem. Kā Somijā.
Risks sabiedrības drošībai
Attiecībā uz otru TM ierosinājumu - atteikties no administratīvā soda par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās - kriminologs A. Vilks ir kategoriski pret. Pašlaik maksimālais sods par šo nodarījumu ir naudassods 350 eiro apmērā. Jā, tas tiesa, ka arī pašvaldībām ir pienākums cīnīties pret žūpību, taču tās nevar kaut ko ierobežot, kamēr tas nav noteikts ar likumu. Ja konkrēta panta nebūs, vienīgais līdzeklis atliks alkohola tirdzniecības ierobežošana, savukārt pašvaldības policijas iespējas kaut kā regulēt publisku dzerstīšanos būs ierobežotas. Un tam būs sekas. Pirmkārt, bērniem un jauniešiem vēl plašāk tiks rādīts negatīvs piemērs. Otrkārt, pasliktināsies sabiedriskās drošības situācija pilsētās, jo iedzērušiem cilvēkiem ir lielākas iespējas gan pašiem kļūt par upuri, gan tās pašas neadekvātās uzvedības dēļ nodarīt pāri citiem.
Ministrija mierina, ka gadījumā, ja persona uzvedīsies agresīvi un izrādīs necieņu pret sabiedrību, tā tiks saukta pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu. Taču, kā prognozē Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, praksē var izveidoties situācija, ka Latvijā daļā pašvaldību drīkstēs publiski dzert, jo saistošajos noteikumos tas nebūs aizliegts. Nu un tad atkarīgi pilsoņi sabiedriskā vietā piedzersies, ziepes savārīs un vēl nesodīti līdz mašīnai aizstreipuļos. Tas nav pareizi. Pagaidām vienīgais mierinājums, ka ministrija attiecībā uz abām savām ierosmēm sola plašākas diskusijas.
***
UZZIŅAI
Administratīvie pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 pants) :
2015. g. 4155
2016. g. 3863
2017. g. 3680
2018. g. četros mēnešos 1023
Valsts policijas sastādītie administratīvie protokoli par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171. pants):
2017. g. 12 629
2018. g. četros mēnešos 3658
Dati: Valsts policija
