Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Azartspēļu atkarīgais pāris mēnešos tiek pie 5 ātrajiem kredītiem

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

LTV raidījums “de facto” šovakar ziņoja par Andreju (vārds mainīts) - vīrieti, kas cieš no azartspēļu atkarības un vienā mēnesī paņēmis vairākus ātrus kredītus. Atkarība neļauj viņam iegūt oficiālu un pastāvīgu darbu, taču naudu spēlei izdevās iegūt, aizņemoties tā sauktos “ātros kredītus”. Nesen mēneša laikā Andrejs paņēmis 4 dažādus kredītus, pēc pāris mēnešiem – vēl vienu.

“Aizpildu pieteikumu ātrajiem kredītiem, tur man pajautā, vai vai jums ir oficiāls darbs un kādi ir ienākumi. Es atbildu jā, strādāju SIA “Lattelecom” par inženieri un mana alga ir 800 eiro. Un viņiem pietiek, ka vienkārši es tā uzrakstu un [man] aizdod maksimālo naudas summu, ko priekš pirmās reizes aizdot,” sarunā ar “de facto” stāsta Andrejs.

Likums nosaka, ka potenciālā klienta maksātspēja jāvērtē jau no minimālās aizdevuma summas - proti, no pirmā eiro. Taču ko īsti tas nozīmē - viedokļu atšķiras. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka no noteiktās summas jāprasa dokumentālie pierādījumi - piemēram īsziņa no valsts ieņēmumu dienesta - lai pārliecinātos, ka klients tiešām pelna tik, cik apgalvo. Taču ātro kredītu firmas apgalvo, ka katru klientu vērtē atsevišķi - vienam, ko uzskata par uzticamu, papildus pierādījumus neprasa. Citam - lūdz tos iesniegt. Piekto kredītu (jau tad, kad pēc kārtas bija paņemti četri citi aizņēmumi citās firmās) aizdevis Ondo.lv.

“4finance Latvia” izpilddirektors Gvido Endlers intervijā LTV apgalvo, ka uzņēmumam izveidota komplicēta klientu maksātspējas vērtēšanas sistēma ar tūkstošiem kritēriju, kas katram aizņēmējam piešķir noteiktu punktu skaitu un nepārtraukti to atjauno. Konkrēto gadījumu viņš komentēt nevar, jo trūkst informācijas. “
Mums ir izveidots komplicēts vērtēšanas modelis, kas saucas “scoring modelis”, kurā iekļauti aptuveni 4500 dažādi kritēriji. Es šos kritērijus ļoti negribētu saukt, tas ir uzņēmuma komercnoslēpums, bet mēs nepārtraukti uzlabojam vērtēšanas sistēmu,” pauž Endlers.

“de facto” norāda arī, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nesen pārbaudīja to, kā bija izsniegti vairāk nekā 150 kredītu no dažādam firmām. Secinājums - trešdaļā gadījumu cilvēkiem ar maziem ienākumiem izsniegti neproporcionāli lieli kredīti. Piemēram, kādam cilvēkam ar ienākumiem 750 eiro mēnesī ikmēneša maksājumi izrādījās lielāki par pusotru tūkstoti eiro.
“4finance” grupas uzņēmumi nebija starp firmām, kuru vērtēšanas kritērijus šoreiz pārbaudīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

PTAC tagad piedāvā jaunās vadlīnijas un tajās aicina bez izņēmumiem dokumentāli pārbaudīt potenciālo klientu informāciju, sākot no 200 eiro lieliem aizdevumiem. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija par to nesatraucas, sakot, ka vadlīnijas viņiem nav saistošas.