Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstnieks Latvijā Ferencs Bāņai.
- Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja vēlētāju atbalstu valdības politikai. Vai tie būtiski mainīs Ungārijas iekšpolitiku un attiecības ar ES?
- 8. aprīļa Ungārijas parlamenta vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte - aptuveni 70%, kas bija viena no augstākajām kopš demokrātijas atjaunošanas. Tas apliecina, ka Ungārijas vēlētājiem demokrātija ir svarīga un ungāri vēlas piedalīties valsts likteņa izlemšanā. Vēlēšanu rezultāti sniedza skaidu atbalstu Viktora Orbāna valdības iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktivitātēm. Valdošā koalīcija - FIDES un Kristīgo demokrātu tautas partija - ieguva divu trešdaļu vairākumu - 133 no 199 vietām parlamentā. Tas ir ievērojams pārsvars, un tas nodrošinās Ungārijas politisko un ekonomisko stabilitāti. Lai gan jaunā valdība vēl nav izveidota, jo pirmajai jaunā parlamenta sesijai ir jānotiek tuvākajā laikā, gaidāms, ka valdības ekonomiskā politika tiks turpināta. Ekonomiskā politika, kas tika īstenota no 2010. gada, demonstrēja iespaidīgus rezultātus. Ungārijā no 2013. gada aprīļa ir vērojama nepārtraukta ekonomiskā izaugsme. 2017. gadā Ungārijas IKP pieauga par 4%, bet šogad izaugsmes prognozes ir vēl augstākas. Jāuzsver, ka ekonomiskā izaugsme tika sasniegta, ievērojot stingru fiskālo politiku. Valdības politika - samazinot nodokļus, īpaši darbaspēka nodokļu nastu - veicināja izaugsmi.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa likme Ungārijā ir zemākā ES - 9%. Sociālie nodokļi, kas bija jāmaksā darba devējam, tika samazināti no 27% līdz 22%, un gaidāms, ka šogad tiks samazināti līdz 20%. Tas nozīmē, ka darba devējiem samazinās izdevumi, pieņemot cilvēkus darbā, un vienlaikus ir iespējams palielināt samaksas lielumu strādājošajiem. Pagājušajā gadā minimālās algas likme Ungārijā tika palielināta par 8%. Vienlaikus algas palielināja arī privātie uzņēmumi, tostarp arī transnacionālās korporācijas, kuras strādā Ungārijā. Ungārijas iedzīvotāju pirktspējai - reāliem ienākumiem - ir tendence palielināties. Šī politika tiks turpināta. Vienlaikus tiek īstenotas aktivitātes nodarbinātības atbalstam. Piemēram, notiek kampaņas, lai paaugstinātu to profesiju prestižu, kurās darba vietas nav aizpildītas. Svarīga joma ir mūža izglītības programmas (pieaugušo izglītībai). Protams, ka valdības uzmanības lokā ir arī valsts pakalpojumu pieejamība un to kvalitātes paaugstināšana, kas tiek īstenota, pēc iespējas digitalizējot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Tiek veikti uzlabojumi nodokļu sistēmā. To aprēķināšanas un uzskaites sistēma tiek maksimāli vienkāršota.
Jaunās valdības programma vēl nav publiskota, bet, kā jau ir paziņojis Ungārijas premjerministrs, viens no jaunās valdības programmas stūrakmeņiem būs demogrāfija. Tas nozīmē, ka tiks palielinātas investīcijas veselības aprūpē, palielināts bērnudārzu skaits un to pieejamība. Demogrāfiskās politikas mērķis ir paaugstināt valsts fertilitātes līmeni [bērnu skaits uz vienu sievieti reproduktīvā vecumā]. Lai gan Ungārijas fertilitātes rādītāji pēdējo četru gadu laikā būtiski pieauga, tomēr pašreizējais Ungārijas līmenis joprojām ievērojami atpaliek no līmeņa (2,1), kas būtu nepieciešams normālai paaudžu nomaiņai. Demogrāfijas jautājumi ir cieši saistīti arī ar izglītību, jo labas izglītība pieejamība ir atslēga, lai ungāru ģimenes atkal kļūtu kuplas ar bērniem.
Ārpolitikā lielas pārmaiņas nav gaidāmas. Valdības galvenais ārpolitiskais uzdevums ir Ungārijas suverenitātes aizsardzība. Saprotams, ka jaunajā Ungārijas valdības darba kārtībā joprojām būs jautājumi par starptautisko migrāciju, drošību, kopēju cīņu pret terorismu, ka arī citi jautājumi.
- ES līmenī FIDES dažkārt tiek apsūdzēta kā nacionālistiska valdība. Taču, kā apliecināja vēlēšanu rezultāti, galēji nacionālistiskā Ungārijas partija JOBBIK ieguva nozīmīgu pārstāvniecību parlamentā. Ja saskaita kopā FIDES un JOBBIK rezultātu, tad citām politiskajām idejām Ungārijā ir ļoti niecīgs vēlētāju atbalsts.
- Patiešām - partija JOBBIK kļuva par otro lielāko politisko spēku Ungārijā, apsteidzot sociālistus un citas partijas. JOBBIK ir ļoti stabils vēlētāju loks, kas nedaudz palielinās, tomēr JOBBIK rezultāti ir ļoti tālu no FIDES snieguma.
FIDES ir stingri konservatīva partija. Jautājums - ko dažādi politiskie spēki Eiropā saprot ar vārdu «nacionālistisks»? Vai visi tie, kuri saka, ka viņu valsts nacionālās intereses viņiem ir pirmajā vietā, patiešām ir jādēvē par nacionālistiem? Ungārijas valdībai ir ļoti pragmatiska pieeja. Jā! Pēdējo četru gadu laikā Ungārija ne vienmēr ir pieslējusies ES vairākuma ģenerālajai līnijai vairākos jautājumos. Taču tas ir tāpēc, ka mēs savas nacionālās intereses aizstāvējām arī starptautiskajā līmenī. Apgalvot, ka FIDES nav eiropeiska partija, ir galīgi aplami, vienkārši ir atšķirīga izpratne par vairākiem jautājumiem. Ir normāli, ja dialogā tiek izteikti atšķirīgi viedokļi.
- Kāds ir Ungārijas skatījums uz iespējamām pārmaiņām ES?
- Vissvarīgākais - mums ir jānosargā būtiskākie Eiropas Savienības ieguvumi un sasniegumi. Šengenas līgums ir būtisks Eiropas ieguvums un sasniegums. Vienotais tirgus ir liels ieguvums un sasniegums. Vienotais tirgus garantē četras brīvības, ieskaitot brīvu darbaspēka un pakalpojumu kustību.
Jautājumā par ES paplašināšanos, mūsuprāt, būtu dabiski, ja rietumu Balkānu valstis tiktu uzņemtas ES. ES paplašināšanās jautājumā tai būtu jābūt galvenajai prioritātei. Tas sniegtu gan attīstību, gan drošību reģionam, ar kuru Ungārija robežojas.
Nākotnē ir jāturpina Austrumu partnerības programma. Mēs pilnībā atbalstām principu - vienoti dažādībā, jo uzskatām, ka stipru Eiropu veidos stipras nacionālas valstis, kurām savienībā ir jābūt līdztiesīgām.
Nākamais svarīgākais Eiropas nākotnes jautājums ir ES konkurētspējas uzlabošana. Mēs uzskatām, ka to sekmēs digitalizācija, inovācijas un cilvēku kompetenču paaugstināšana (development of human resources). Līdz ar to kohēzijas politikai arī turpmāk ir jāsekmē ES konkurētspējas uzlabošana. Mēs uzskatām, ka finanšu apjoms, kas tiek tērēts kohēzijas politikai, nedrīkst tikt samazināts. Ir jāsaglabā princips, ka kohēzijas līdzekļu sadales noteicošais kritērijs starp ES dalībvalstīm ir IKP atšķirības. Ja tiks ieviests princips, ka, piemēram, kohēzijas līdzekļus pārdalīs, balstoties uz bezdarba līmeni jauniešu vidū, tad šādas pieejas dēļ Austrumeiropa saņems mazāku ES fondu apjomu, jo tie tiks pārdalīti par labu citām ES dalībvalstīm. Mūsuprāt, ir jāsaglabā vienotā lauksaimniecības politika, jo tā ir svarīga lauksaimniecības reģionu attīstībai. Ungārija jau ir sasniegusi ES vidējo līmeni pēc tiešo platību maksājumu apjoma, un mums būs sarežģīti izskaidrot lauku ļaudīm, kāpēc tiešo platību maksājumu apjoms tiks samazināts. Turklāt lauksaimniecības maksājumu un fondu apjoma samazinājums nesekmēs dabas saglabāšanu un sociālo apstākļu uzlabošanu lauku apvidos.
Mēs uzskatām, ka ES līmeni ir jāsaglabā starpinstitucionālais līdzsvars. Eiropas Padomei ir jāpaliek par noteicošo institūciju politisko lēmumu pieņemšanā. Mēs nevēlamies pārmaiņas, kuru rezultātā svarīgus ES līmeņa lēmumus pieņems kāda zemāka līmeņa ES institūcija. Mūsuprāt, ES darba kārtībā ir jāpaliek gan starptautiskās migrācijas, gan drošības un terorisma novēršanas jautājumiem.
Ir jāpiebilst, ka mēs savā skatījumā uz ES nākotni neesam vieni. Starptautiskajā līmenī mūsu pozīcijai ir ļoti daudz atbalstītāju. Diemžēl tieši mēs esam atklātās diskusijas priekšgalā, bet daudzi, kas mūs atbalsta, taktisku apsvērumu dēļ mums atklāti nepievienojas.
- Ungārijas skatījums uz pārmaiņām, Lielbritānijai izstājoties no ES? Vai piekrītat nostājai, ka par izstāšanos no savienības Apvienotā Karaliste būtu jāsoda?
- Mums jāuztver nopietni Apvienotās Karalistes vēlētāju veiktā izvēle. Mēs neatbalstījām šo lēmumu, bet mums ir jārespektē veiktā izvēle. Sodīt Apvienoto Karalisti nav produktīvi. Gala rezultātā vajadzētu vienoties par nolīgumu, kurš noteiktu, ka Apvienotā Karaliste paliktu tik tuvu ES, cik vien tas ir iespējams. Apvienotā Karaliste ir svarīgs spēlētājs Eiropas ekonomikā un Eiropas drošības sistēmā. Starptautiskās migrācijas izaicinājumu dēļ mums noteikti būtu jāturpina informācijas apmaiņa ar Apvienoto Karalisti arī nākotnē. Mēs uzskatām, ka starp Apvienoto Karalisti un ES ir nepieciešams plašs un visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums, jo pretējā gadījumā ļoti svarīgu tirgu zaudēsim gan mēs, gan visi citi. Apvienotā Karaliste ir ievērojams investors Ungārijā un nozīmīgs Ungārijas tirdzniecības partneris, tāpēc to zaudēt nav mūsu interesēs. Ir jāvienojas par to Apvienotās Karalistes un citu ES valstu pilsoņu statusu, kas paliks savā mītnes zemē pēc nodalīšanās. Aptuveni 150 tūkstoši Ungārijas pilsoņu dzīvo, mācās vai strādā Apvienotajā Karalistē. Šo cilvēku tiesību aizsardzība pēc Apvienotās Karalistes izstāšanas no ES ir svarīgs Ungārijas uzdevums. Gala rezultātā būtu jāizveido ļoti ciešas ekonomiskas, militāras un politiskas attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti. Atgādināšu, ka Apvienotā Karaliste pamet ES, bet joprojām mēs ar Apvienoto Karalisti paliekam NATO aliansē.
- Kāds ir Ungārijas skatījums par Krievijas izolāciju, vai sankciju palielināšana dos rezultātus?
- Mēs izpildām ES vadlīnijas, kuras nosaka kooperācijas principus un ierobežojumus ekonomiskās attiecībās ar Krieviju. Šīs vadlīnijas tika noteiktas 2016. gada martā ES ārlietu ministru sanāksmē. No tā laika ES un Krievijas attiecību atjaunošana pilnā mērā ir cieši saistīta ar Minskas vienošanās izpildi. Progress, izpildot Minskas vienošanos, ir ļoti lēns un nav devis jūtamus un taustāmus rezultātus. ASV plāno noteikt jaunas papildu sankcijas. No pašreizējā saspīlējuma izkļūt būs visai sarežģīti, un mēs neesam ļoti optimistiski. Tomēr ES vadlīnijās tika noteikts, ka vienlaikus ar sankcijām ir jāturpina duālā pieeja, ka Krievijas izolācija nav pareizais veids, kā atrisināt šīs problēmas. Krievija ir nozīmīga gan Eiropai, gan starptautiskajai sabiedrībai, un tāpēc mēs uzturam dialogu, lai gan vēsturiski Ungārijas un Krievijas attiecības nav bijušas vieglas un vienkāršas. Ungārija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursu piegādēm. 95% Ungārijas dabasgāzes patēriņa nodrošina piegādes no Krievijas. 80% no naftas piegādēm ir no Krievijas. Ungārijas enerģētika ir ļoti atkarīga no Krievijas. Līdz ar to atteikšanās no dialoga ar Krievijas partneriem Ungārijas gadījumā nebūtu racionāla. Ne tikai Ungārija turpina dialogu ar Krieviju. Arī citas dalībvalstis turpina uzturēt dialogu ar Krieviju. Atsevišķos jautājumos, kuros Krievijai un ES ir kopīgas intereses, mēs sadarbību turpinām selektīvā veidā, lai izvairītos no ievērojamiem ekonomiskiem zaudējumiem. Taču dialoga uzturēšana nenozīmē, ka mēs atkāptos no ES vienotās politikas. Ungārija atbalsta kopējo ES pozīciju. Mēs iepriekš aicinājām mūsu ES partnerus novērtēt, cik efektīvas ir sankcijas un kā tās ietekmē Krievijas ekonomiku. Mēs nekad neesam atkāpušies no kopējas ES un NATO nostājas attiecībās ar Krieviju. Minēšu vienu piemēru. Mēs, atbalstot mūsu Apvienotās Karalistes partnerus, pēc Solsberijas incidenta izraidījām vienu Krievijas diplomātu no Ungārijas.
- Šogad ir Latvijas neatkarības simtgade un ir simtā gadadiena no brīža, kad Ungārija nodalījās no Austroungārijas impērijas. Kādas Ungārijas un Latvijas savstarpējās aktivitātes ir plānotas šogad?
- Latvijai šis ir nozīmīgs gads, un mums kopā ar Latvijas draugiem un mūsu kopējiem sabiedrotajiem būs liels pagodinājums piedalīties daudzos un dažādos ar Latvijas simtgadi saistītos pasākumos. Pirms diviem gadiem mēs nosvinējām Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmit piecu gadu jubileju. Tolaik mēs sarīkojām diplomātisko un biznesa forumu. Šā gada martā Ungārijas vēstniecība kopā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru sarīkoja biznesa forumu, kura laikā notika Latvijas un Ungārijas uzņēmēju tikšanās. Latvijas un Ungārijas ārējās tirdzniecības apjomi ir nedaudz virs 200 miljoniem eiro, bet ar ievērojamu Ungārijas importa pārsvaru, un tas ir labs izaicinājums pilnveidot ekonomiskās attiecības.
Kultūras jomā ir ieplānoti vairāki koncerti un izstādes. Oktobrī notiks Ungārijas kultūras mēnesis, kura ietvaros notiks pieci vai seši dažādi pasākumi.
Šogad Holokausta atceres dienā, 4. jūlijā, ir ieplānots Vecajā ebreju kapsētā Rīgā atklāt monumentu nacistu okupācijas laikā Latvijas teritorijā iznīcinātajiem Ungārijas pilsoņiem. Otrā pasaules kara laikā par aptuveni 2000 Ungārijas izcelsmes ebreju sieviešu pēdējo atdusas vietu kļuva Latvija. Šī būs Ungārijas dāvana Rīgas pilsētai.
Cik man ir zināms, Latvijas vēstniecība Ungārijā organizēs vairākus pasākumus, kas būs veltīti Latvijas vēsturei un Latvijas neatkarības cīņām. Tiek plānotas arī vairākas augsta politiska līmeņa vizītes. Mēs plānojam, ka nākamgad notiks Ungārijas parlamenta priekšsēdētāja vizīte Latvijā, un ir nosūtīts ielūgums Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nākamgad apmeklēt Ungāriju.
- Pirms vairākiem gadiem, kad man iznāca rakstīt par Ungārijas 1956. gada revolūciju, tā laika attēli nebija viegli pieejami. Pašlaik ir izveidots brīvpieejas resurss www.fortepan.hu, kurā ikvienam ir iespēja piekļūt pie Ungārijas vēsturiskajiem foto, sākot ar 19. gadsimta beigām un noslēdzot ar 1991. gadu. Par 1956. gada revolūciju ir pieejami vairāki simti foto, kas atsedz notikuma mērogus. Sadedzināti padomju tanki Budapeštas ielās, padomju artilērijas sagrautās ēkas, tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas aizstāv savu brīvību.
- Šī ir privāta iniciatīva, kuru bez īpaša vadības vai oficiālu struktūru atbalsta aizsāka divi entuziasti. Šajā resursā ir iekļauti vairāk nekā 93 000 fotoattēlu no privātām kolekcijām, dāvātajiem fotoattēliem utt. Materiāli, kas šeit tika apkopoti, palīdzēja sagatavoties 1956. gada revolūcijas 60. gadadienas atcerei. 1956. gadā ungāri spēja atgūt neatkarību tikai uz vienu mēnesi, jo jau 4. novembrī Ungārijā ienāca padomju karaspēks. Gandrīz 3000 cilvēku gāja bojā ielu kaujās. Pēc tam sagūstītos sacelšanās dalībniekus nežēlīgi sodīja. 1956. gada notikumi ir vēstures lappuse, kas noteikti neveicina Ungārijas un Krievijas attiecības. Mēs saglabājam piemiņu par 1956. gada notikumiem, jo tā ir svarīga lapaspuse Ungārijas cīņā par neatkarības atgūšanu. Lielā mērā mēs varam vilkt paralēles arī ar Latviju. Ungārijas 1956. gada notikumi iedvesmoja daudzus pretoties padomju režīmam, tostarp arī Helsinki 86 kustību Latvijā. Tāpēc Latviju un Ungāriju vieno ne tikai pragmatiska pieeja, meklējot sadarbības iespējas ekonomikā un Eiropas Savienībā, bet mūsu valstīm ir līdzīga vēsturiskā pieredze divdesmitajā gadsimtā, tāpēc mēs savstarpēji ļoti labi saprotam abu tautu 20. gadsimta vēstures traģiskākas lappuses.
