Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

NRA pēta, par ko "cepas" brīvprātīgie ugunsdzēsēji

© Lauris Aizupietis/F64

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības rīt pulcēsies uz ikgadējo konferenci. Pagaidām plāns aizpildīt baltos laukumus Latvijas ugunsdrošības kartē iestrēdzis profesionālā dienesta iebilžu dēļ. VUGD negrib laist amatierus pie teikšanas.

Iekšlietu ministrijas konceptuālais ziņojums valdībai Par valsts politiku ugunsdrošības jomā tika sagatavots vēl pērnruden, taču vienošanos par brīvprātīgo ugunsdzēsēju funkcijām, pilnvarām un finansēm tā arī neizdevās panākt. Izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tur arī dokuments palika. Tagad ministrija informē, ka maijā ziņojums varētu ceļot uz Ministru kabineta komiteju, un tad jau arī nav tālu vairs līdz valdības sēdei. Taču problēma ir apstāklī, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), labākajā gadījumā, ir ar mieru skrejlapiņu kaisītāju lomu brīvprātīgajiem atvēlēt, kamēr viņi paši nāk ar daudz lielākām ambīcijām un vēlas kļūt par ugunsdzēsības zemessardzi. Princips līdzīgs kā armijā. Tie ir cilvēki, kas apvieno pamatdarbu ar brīvprātīgu dienestu, saņemot par to kompensāciju. Tieši viņi ir tie, kuri atrodas reģionos, pārzina savu teritoriju un atšķirībā no VUGD visur spētu ierasties nevis 23, bet pat 15 minūtēs, kas ir kritiskais laiks, lai kaut ko vispār izglābtu.

Līķu skaitīšana

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas ziņojuma projektā minētajām aplēsēm pašlaik Latvijā ir 18 apdzīvotu teritoriju, kur nav iespējama pietiekami operatīva valsts ugunsdzēsēju ierašanās - viņi paši tās dēvē par baltajiem plankumiem. Teorētiski, tieši šajās teritorijās būtu nepieciešams pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību izveidošana un turpmākais atbalsts. Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības vadītājs Vijārs Griķis stāsta, ka patiesībā balto plankumu ir vēl vairāk, īpaši pavasaros un rudeņos, kad lauku ceļi kļūst grūti izbraucami - 38. Ja tur deg un tuvumā nav brīvprātīgo, tas tikpat labi var nozīmēt, ka valsts ugunsdzēsēji atbrauks tikai piereģistrēt kūpošas krāsmatas un saskaitīt līķus. Bet tā tam nav jābūt.

2016. gadā ugunsgrēkos Latvijā bojā gāja 95 cilvēki, 2017. gadā - 79 cilvēki, šogad četros mēnešos jau 30. Tas nozīmē, ka pēc pērnā samazinājuma tendence ir atkal kāpjoša, un pūles, ko VUGD iegulda sabiedrības izglītošanā, būtiskiem panākumiem nevainagojas. Lai saprastu problēmas mērogu, var minēt, ka, piemēram, Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotāju gadā ugunsgrēkos iet bojā viens cilvēks, pie mums pieci. Šo 2013. gada statistikas salīdzinājumu izmantoja Valsts kontrole revīzijas ziņojumā Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami? Latvijā ugunsgrēku skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir divas reizes augstāks nekā valstu vidējais rādītājs, un arī bojāgājušo skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz valstu vidējo rādītāju.

Trūkst rīcībpolitikas

Revīzijas secinājumi publiskoti 2016. gadā ar visai neglaimojošu rezumējumu par iekšlietu resora darbu: «Ugunsdrošības situācija valstī neuzlabojas, tomēr ne Iekšlietu ministrija kā politikas izstrādātāja ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā, ne VUGD kā politikas īstenotājs un atbildīgais par ugunsdrošības stāvokļa un iespējamo apdraudējumu apzināšanu un analīzi, prevencijas pasākumu organizēšanu un sabiedrības informēšanu nav rosinājuši attīstības plānošanas politikas (rīcībpolitikas) ugunsdrošības jomā izstrādi, kas noteiktu konkrētus mērķus un sasniedzamos rezultātus situācijas uzlabošanai.» Iedzīvotāju izpratne par ugunsdrošību esot zema, bet atbildīgās iestādes domā tikai par resursu palielināšanu ugunsgrēku dzēšanai. Valsts kontrole arī aizrāda, ka nepietiekami izvērtēta ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaiste ugunsgrēku dzēšanā un preventīvo pasākumu veikšanā. Patiešām, ne jau visi ugunsgrēki valstī ir paaugstinātas bīstamības un no ugunsdzēsēja prasa īpaši komplicētas iemaņas. Gluži otrādi - gandrīz 60% gadījumu deg kūla, atkritumi, krūmi, neapsaimniekotas ēkas. Tie nav augstas sarežģītības ugunsgrēki, taču uz tiem kādam ir jāatbrauc. Ja brauktu brīvprātīgie, profesionāļi attiecīgi būtu pieejami nopietnajiem ugunsgrēkiem.

Brīvprātība maksā lētāk

Divi gadi kopš Valsts kontroles ziņojuma pagājuši, un varētu domāt, ka situācija ir radikāli mainīta. Taču tā nebūt nav. Statistika slikta, ziņojums iestrēdzis valdībā. Tagad esot noteikts jauns termiņš - skaidrībā par ugunsdrošības politiku jātiek līdz gada beigām. Attiecīgi pagaidām nav arī grozīts Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, nav izstrādāti tam pakārtotie normatīvie akti, kas regulētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju un pašvaldību ugunsdzēsēju vienību darbu. Tostarp nepieciešamo prasmju un pienākumu apjomu. Vijārs Griķis stāsta, ka šķērslis viņa skatījumā ir VUGD ģenerāļu nevēlēšanās izlaist vadības grožus no rokām un bažas par to, ka nāksies ar naudu dalīties. Taču brīvprātīgie ugunsdzēsēji valstij izmaksātu reizes četras lētāk nekā profesionāļi. Viņiem nav nepieciešami 1,4 miljonus eiro vērti depo, kā Apē uzbūvētais. Tāpēc ārzemēs brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības tiek atbalstītas un veicinātas - Vācijā, Polijā, Somijā, arī tepat kaimiņos Igaunijā un Lietuvā. Latvijā pašlaik saglabājušās aptuveni 40 brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes - tas ir labs resurss ar iemaņām dzēšanas darbos, minimālu aprīkojumu un pārliecību par darāmo. Kā nekā vīri paši savus miestus un mājas sargā. Šī kustība jāattīsta.