Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Kā skaidroja arodbiedrībā, mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme.
LVSADA pauda, ka finanšu krīzes apstākļos 2008.gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji arodbiedrība pret to iebilda, bet kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls.
Arodbiedrībā uzsvēra, ka politiķi solīja atcelt šos grozījumus tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, kā arī būtiski paaugstināt darba samaksu nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu. "Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši," uzskata LVSADA.
Arodbiedrība pauž bažas, vai valdība un Saeima turpinās pildīt solījumu par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem 2019. un 2020.gadā, kā arī, vai veselības aprūpes pieejamības uzlabošana būs iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.
"Bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Ja politiķi turpinās to ignorēt, viņiem ļoti drīz būs jāuzņemas visa atbildība par smagajām sekām," pauda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
Kā ziņots, šogad ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirti papildu 85 miljoni eiro, kas iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, iepriekš informēja Veselības ministrija. Vienlaikus palielinātas arī noteiktās zemākās mēnešalgu likmes ārstniecības personām atbilstoši viņu kvalifikācijas kategorijām, proti, no 5% līdz 68%.
Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ārstiem atalgojums pieaudzis par 28% jeb no 1382 eiro uz 1763 eiro, savukārt māsām darba samaksa pieaugusi par 51% - no 699 eiro uz 1058 eiro, bet māsu palīgiem par 30% - no 537 eiro uz 696 eiro. Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ārsta mēnešalgas pieaugušas par 43% līdz pat 52%, vienlaikus Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šī gada janvārī, salīdzinot ar pagājušo gadu, ievērojami palielinājies atalgojums, turklāt augstas intensitātes nodaļas māsa par darba samaksu saņem līdz pat 55,5% vairāk nekā pērn.
