Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā - no 21 valsts.
13 kritērijos no pavisam 21 dotiem vērtējuma kritērijiem Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā. Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš.
Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus - tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.
„Tas ir signāls, lai pamostos", saka Florians Šrēders, Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors. "Izvērtējot aptaujas rezultātus, Latvijas vērtējums pasliktinājies 13 kritērijos no kopumā 21 vietas izvēles faktora, īpaši - attiecībā uz nodokļu sistēmu, korupcijas apkarošanu un produktivitāti. Latvija nedrīkst atkāpties vēl zemāk. Vēl joprojām Latvijai ārvalstīs ir laba slava, bet ir pamatots iemesls domāt, ka tas tā vairs nebūs, ja netiks uzlaboti iepriekš minētie kritēriji. Īpaši jāņem vērā, ka Latvijas novērtējumu nevar uztvert kā pozitīvu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Valdībai vēl atlikušo darbības laiku vajadzētu izmantot, lai vērstos pret korupciju banku sektorā, kā arī citās tautsaimniecības jomās.
Pēc aptaujas datiem 83% uzņēmēju ir apmierināti ar aktuālo ekonomikas situāciju Latvijā (23% uzņēmēju to vērtē kā labu; 60% uzskata par apmierinošu). 47% uzņēmēju novērtē aktuālo ekonomisko situāciju kā labāku, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopumā novērtējums, salīdzinot ar 2017. gadu, uzlabojies par 9%. Tikai 12% uzņēmēju sagaida situācijas pasliktināšanos.
62% uzņēmēju prognozē arī turpmāk augošu apgrozījumu, pie kam iepriekšējā gadā pat 80% uzņēmēju rēķinājās ar apgrozījuma pieaugumu. Arī eksporta aktivitāšu kāpums uzrāda 16 procentpunktu zaudējumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu - eksporta samazinājumu toties negaida neviens no uzņēmējiem. 43% aptaujas dalībnieku 2018. gadā plāno pieņemt vairāk darbinieku un gandrīz puse uzņēmēju (49%) plāno 2018. gadā vairāk investēt Latvijā; tikai 7% uzņēmēju vēlas šogad veikt mazāk investīciju.
21 valsts konkurencē 14 punktos Latvija ieguvusi augstāku vērtējumu par vidējo. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma.
Jaunā nodokļu reforma lielākoties tiek novērtēta negatīvi. Tikai 14% no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem ir ar to apmierināti, un gandrīz puse (44%) pauž neapmierinātību.
Uzņēmēji sagaida nozīmīgu pieaugumu darbaspēka izmaksām 11% apmērā, kas, kā liecina aptauja, tiek novērtēts kā atbilstošs situācijai, jo darbaspēka izmaksas Latvijā tiek vērtētas kā labas - rezultāti ir virs vidējā.
Runājot par kriptovalūtu, aptaujātie to drīzāk vērtē negatīvi. 54% aptaujāto to uzskata par riskantu un apšaubāmu, turpretī 7% domā, ka nākotnē bitcoin varētu lietot.
Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trīs uzņēmumiem (64%) atkal izvēlētos Latviju kā vietu savām investīcijām.
Uzmanības vērts ir fakts, ka Latvijas un vēl tikai Horvātijas uzņēmēji paši savu valsti ir novērtējuši sliktāk nekā citu valstu uzņēmēji. Lietuvas (7. vieta) un Igaunijas (3. vieta) uzņēmēji savas valstis ierindojuši 1. vietā.
