Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā

Arī nākamgad gaidāms nodokļu kāpums

© Ekrānšāviņš no avīzes

Pretēji pagājušajam gadam, kad par gaidāmajām nodokļu izmaiņām tika diskutēts kopš agra pavasara, pašlaik darbs pie nākamā gada budžeta sabalansēšanas vēl īsti nav sācies. Taču jau tagad ir skaidrs, ka bez nodokļu celšanas neiztikt. Daļa nodokļu izmaiņu jau ir iestrādātas likumos. Tāpat bažas raisa arī Finanšu ministrijas (FM) pesimistiskās prognozes par valdībai pieejamiem līdzekļiem papildu budžeta vajadzību segšanai nākamajos gados.

Pagājušā gada augustā, izskatot valdībā informatīvo ziņojumu Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020. gadā, Finanšu ministrijas aprēķinātais fiskālās telpas apjoms (jeb valdībai pieejamie līdzekļi papildu budžeta vajadzību segšanai) 2019. gadam tika plānots ar 42 miljonu eiro deficītu, toties 2020. gadā - ar +107,3 miljoniem eiro. Šāds nevienmērīgs fiskālās telpas pieaugums tika skaidrots ar to, ka 2018. gadā tiks reformēts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), tādējādi 2019. gadā budžetam ietu secen nedaudz virs 100 miljoniem eiro. Savukārt fiskālās telpas straujāks pieaugums 2020. gadā tika skaidrots ar to, ka būtiski paātrināsies ekonomiskā izaugsme.

Lielāka skaidrība rudenī

Jaunākie FM aprēķini gan liecina, ka fiskālā telpa 2019. gadā būs pat ar 45,2 miljonu eiro lielu deficītu, bet 2020. gadā, pretēji cerētajai pozitīvajai fiskālajai telpai, gaidāms 37,8 miljonu eiro iztrūkums. Vai tas nozīmē, ka FM vairs netic paātrinātai ekonomiskai izaugsmei, ko izraisīs UIN reforma?

FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidro, ka nozīmīgāko ietekmi uz 2020. gada fiskālās telpas apjomu noteica pērn valdības pieņemtais lēmums par veselības nozares finansējumu. Attiecīgi valdība lēma, ka finansējuma zudums veselības nozarei tiek kompensēts pilnā apmērā, no 2020. gada fiskālās telpas nozarei piešķirot 144 miljonus eiro. Tāpat līdztekus informācijas aktualizācijai budžeta ieņēmumu un izdevumu pusē aktuālajās fiskālajās prognozēs attiecībā uz 2020. gadu ir veiktas tehniskas korekcijas, piemēram, palielināti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kā arī, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes, palielināts finansējums aizsardzības nozarei, lai nodrošinātu valdības apņemšanos nodrošināt aizsardzībai 2% no IKP.

«Ņemot vērā, ka FM sagatavotās makroekonomiskās prognozes veido pamatu turpmākai valsts budžeta izstrādei, FM saglabā konservatīvu pieeju prognožu izstrādē un attiecīgi pašlaik plāno limitētu pozitīvu ietekmi no pieņemtās nodokļu reformas uz ekonomikas attīstību. FM turpina uzturēt viedokli, ka nodokļu reformas lēmumi attiecībā uz UIN sistēmas pārveidi nodrošinās pozitīvu efektu uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu nākotnē,» teic A. Jarockis.

Pēc viņa sacītā, Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumu un ietvara likumu, tāpēc pašlaik valdībai neesot nepieciešams pieņemt specifiskus, ar vidēja termiņa budžetu saistītus, lēmumus. «Savukārt šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumu un ietvara likumu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana. Līdz ar to pašlaik nav iespējams paredzēt, kāds būs fiskālās telpas apmērs uz rudens prognožu ciklu. Ja arī rudens prognožu ciklā sagatavotās prognozes norādīs uz negatīvu fiskālo telpu attiecīgajos gados, valdībai būs jālemj par nepieciešamajām korekcijām. FM plāno arī šogad turpināt izdevumu pārskatīšanu, kas dos papildu finanšu līdzekļus, lai novirzītu valdības prioritātēm 2019. un 2020. gadā. Pašlaik FM neplāno veikt izmaiņas nodokļu un nodevu politikā, ņemot vērā nesen apstiprināto nodokļu reformas paketi,» uzsver A. Jarockis.

Dārgāks alkohols un cigaretes

Taču, pat nezinot rudens prognozes, jau ir skaidrs, ka daļā nodokļu nākamgad gaidāmas izmaiņas. Piemēram, likumā Par akcīzes nodokli jau ir ietvertas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kas stāsies spēkā nākamgad un aiznākamajā gadā. Tāpat 2020. gadā paredzēts akcīzes nodokļa kāpums degvielai, kas benzīna litru sadārdzinās par aptuveni četriem centiem, dīzeļdegvielas - par pieciem centiem.

Noslēdzoties šim gadam, beigsies arī pārejas periods transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanā. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, šo nodokli vieglajām automašīnām aprēķinās atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu daudzuma uz vienu kilometru. Šī kartība attieksies uz visiem tiem vieglajiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2008. gada 31. decembra, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošā informācija. Vēl šogad šī prasība attiecas tikai uz tādiem auto, kas pirmo reizi Latvijā reģistrēti pēc 2017. gada 1. janvāra un kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2008. gada 31. decembra.

Ar izmaiņām jārēķinās arī mikrouzņēmumu īpašniekiem. Ja darbinieki, kuri 2017. gada 31. decembrī bija nodarbi

nāti vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, šādā veidā tiks nodarbināti 2019. gadā, tad, aprēķinot mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam papildus aprēķinātajai likmei būs jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku un ar 2020. gadu tas zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Mājokļu īpašniekiem neliela atelpa

Tiesa, nākamgad gaidāms ne tikai atsevišķu nodokļu kāpums, bet arī neliels atspaids nelielo algu un pensiju saņēmējiem, jo tiks palielināts neapliekamais minimums. Ja vien valsts budžeta lāpīšana neienesīs savas korekcijas. Mēnešalgām, kuru lielums nepārsniedz 440 eiro mēnesī, neapliekamais minimums no pašreizējiem 200 eiro nākamgad pieaugs līdz 230 eiro. Savukārt neapliekamo minimumu vispār nepiemēros algām virs 1100 eiro mēnesī (šogad 1000 eiro mēnesī). Pensijām neapliekamais minimums pieaugs no pašreizējiem 250 eiro mēnesī līdz 270 eiro 2019. gadā.

Paredzēts arī lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu - no pašreizējiem 200 eiro mēnesī līdz 230 eiro mēnesī 2019. gadā.

Tā kā Saeima, pērn grozot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, līdz 2020. gadam iesaldēja nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, ir cerības, ka nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis par mājokļiem nepieaugs.