Pirmdiena, 23.aprīlis
Latvijā | 16.aprīlis, 6:30
Arnis Kluinis

Valsts ceļos ieguldīs rekorddaudz naudas

Ceļu būvdarbu 2018. gada sezonas sākumam pakārtotās konferences Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi dalībnieki pagājušās nedēļas beigās sprieda par to, kā vislabāk un pareizāk apsaimniekot pieaugošu ceļiem atvēlētās naudas daudzumu.

Salīdzinot ar pērno gadu, tikai valsts ceļiem atvēlētās naudas daudzums pieaugs no 286 līdz 307 miljoniem eiro. Vēl jo svarīgāk, ka visu pieaugumu nodrošina Latvijas valsts, nevis Eiropas Savienība, kuras finansējums Latvijas ceļiem draud samazināties vai pazust pavisam. Tieši tāpēc ir nepieciešams veikt izmaiņas Latvijas valsts budžeta izdevumu struktūrā, lai aizvietotu to naudu, ko pagaidām vēl dod ES. Formāli ņemot, tas jau tagad ir sarucis no 127 miljoniem eiro pērn līdz 124 miljoniem šogad. Latvijas valsts turpretī liek pretī savu izdevumu pieaugumu no 159 līdz 183 miljoniem. Protams, ar šādu pieaugumu varētu aizvietot tikai 1/5 daļu no ES finansējuma Latvijas ceļiem, un iespējams, ka ES nedod mums piecus gadus ES naudas pilnīgai aizvietošanai, ja Latvija spētu arī nākamajā un turpmākajos gados audzēt savus izdevumus ceļiem šā gada tempā. Tomēr Latvija var koncentrēt izdevumu palielinājumu vienai nozarei arī daudz straujāk. To apliecināja militāro izdevumu palielināšana pagājušajā gadā un medicīnai dotās naudas pieaugums šogad. Tādā gadījumā nebūt ne ārkārtēja vai neizpildāma prasība šķiet ES dāvinājuma aizvietošana ar valsts finansējumu tieši ceļu budžetā, ja vien politiķi un viņu vēlētāji to tiešam gribēs.

No citiem skatpunktiem ceļu nākotne šķiet mazāk rožaina. Vienu šādu skatpunktu konferencē pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības tehnisko jautājumu speciālists Aino Salmiņš. Viņš norādīja, ka ceļu budžeta pieaugums neskar valsts dotācijas pašvaldību ceļiem, jo pieaugums no 49 miljoniem eiro pērn līdz 50 miljoniem šogad nav pieaugums, bet nebūtiska svārstība. Ar šādu naudu noteikti nepietiek, lai uzturētu pienācīgā stāvoklī pašvaldību ceļus 30 183 km garumā. Protams, pašvaldībām ir savi ieņēmumu avoti un tiesības šo naudu novirzīt savu ceļu un ielu labošanai, taču gan iespējas, gan naudas tērēšanas prioritātes pašvaldībām ir ekstrēmi dažādas. Kā izteiksmīgu piemēru A. Salmiņš uzrādīja desmitkārtīgo atšķirību starp Rīgu, kas gada laikā iegulda 33,7 tūkstošus eiro uz 1 kilometru ielu vai ceļu, un turpat līdzās esošo Carnikavas novadu, kas iztiek ar 3,5 tūkstošiem eiro. Tas gan laikam liecina ne tik daudz par Carnikavas trūcību, cik par iespējām Pierīgā iztikt ar biezo un labi uzturēto valsts ceļu tīklu, taču arī tas ir signāls, ka brauciens pa labu valsts ceļu var beigties nekurienē, t.i., vietā, kur ceļa piederība valstij mainās uz piederību pašvaldībai.

Pie bažām par Latvijas iespējām gadu no gada aplaimot vismaz vienu nozari uz valsts kopējo izdevumu palielināšanas rēķina noved arī makroekonomiski apsvērumi. Proti, šis pieaugums tiek gadu no gada segts ar aizņēmumiem, kurus savukārt sedz stāsts par Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kam jānomierina kreditori, ka viņi savu naudu dabūs atpakaļ. Latvija tik tiešām viegli tiek pie aizdevumiem, bet iespējams, ka daudz būtiskāks arguments par kreditoru ticību Latvijai ir eiro emisija, ko nemitīgi veic Eiropas Centrālā banka, kurā tagad krājas Latvijas un visu citu eiro zonas valstu parādzīmes. Banka varbūt pat neprasīs valstīm izpirkt savas parādzīmes, ko ECB pirkusi par naudu, ko pati rada no zila gaisa, bet šāda nauda izraisa inflāciju. Var jau atrunāties, ka būvdarbu izmaksas oficiālajā inflācijas rādītājā pat neiekļaujas, bet tas neatceļ jautājumu, vai šogad Latvijā par 307 miljoniem eiro tiešām varēs salabot vairāk ceļu nekā iepriekšējā sezonā par 286 miljoniem.

Atbilde par eiro pirktspēju ceļu nozarē nebūt nav vienkārša, jo ceļu remontu izmaksas ir ārkārtīgi atšķirīgas. Konferencē to lieku reizi apstiprināja satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktais. Viņš steidzās dalīties ar diviem jaunumiem. Pirmo, ka šogad absolūts rekords tiks sasniegts valsts grants ceļu labošanā. Šim mērķim atvēlētie 30 miljoni eiro ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu. Otro, ka ir izdevies panākt vienošanos par finansējumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijai. Šajā gadījumā par 42 miljoniem eiro tiks salaboti 14 kilometri ceļa, bet tādi izdevumi ir pilnīgi pamatoti, ja tāmē iekļauj ceļu ar četrām braukšanas joslām un diviem ceļu pārvadiem, divlīmeņu satiksmes mezglu ar septiņiem ceļa pārvadiem, divus gājēju tuneļus un vairāk nekā 60 caurtekas.

Sēnītes projekta izmaksas tiks segtas, pārdalot par labu ceļiem ES kopējo dāvinājumu Latvijai 2014.-2020. gada plānošanas periodā. ES pārvaldes instanču piekrišana šādai pārdalei nozīmē nozīmīgu piekāpšanos ES dalībvalstu prasībām. Tas ļauj cerēt arī uz turpmāko naudas plūsmu no Briseles, bet vēl jo vairāk saasina bažas par šīs naudas pirktspēju.