Latvijā: Valsts ceļos ieguldīs rekorddaudz naudas 16 komentāri
 
Latvijā

Valsts ceļos ieguldīs rekorddaudz naudas

 
ĀTRI UN DROŠI varēs braukt ne vien pa Vidzemes šoseju līdz Sēnītei, bet arī pa Rīgas apvedceļiem, kas šo šoseju šķērso pa gaisu / Ilustratīva bilde

Ceļu būvdarbu 2018. gada sezonas sākumam pakārtotās konferences Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi dalībnieki pagājušās nedēļas beigās sprieda par to, kā vislabāk un pareizāk apsaimniekot pieaugošu ceļiem atvēlētās naudas daudzumu.

Salīdzinot ar pērno gadu, tikai valsts ceļiem atvēlētās naudas daudzums pieaugs no 286 līdz 307 miljoniem eiro. Vēl jo svarīgāk, ka visu pieaugumu nodrošina Latvijas valsts, nevis Eiropas Savienība, kuras finansējums Latvijas ceļiem draud samazināties vai pazust pavisam. Tieši tāpēc ir nepieciešams veikt izmaiņas Latvijas valsts budžeta izdevumu struktūrā, lai aizvietotu to naudu, ko pagaidām vēl dod ES. Formāli ņemot, tas jau tagad ir sarucis no 127 miljoniem eiro pērn līdz 124 miljoniem šogad. Latvijas valsts turpretī liek pretī savu izdevumu pieaugumu no 159 līdz 183 miljoniem. Protams, ar šādu pieaugumu varētu aizvietot tikai 1/5 daļu no ES finansējuma Latvijas ceļiem, un iespējams, ka ES nedod mums piecus gadus ES naudas pilnīgai aizvietošanai, ja Latvija spētu arī nākamajā un turpmākajos gados audzēt savus izdevumus ceļiem šā gada tempā. Tomēr Latvija var koncentrēt izdevumu palielinājumu vienai nozarei arī daudz straujāk. To apliecināja militāro izdevumu palielināšana pagājušajā gadā un medicīnai dotās naudas pieaugums šogad. Tādā gadījumā nebūt ne ārkārtēja vai neizpildāma prasība šķiet ES dāvinājuma aizvietošana ar valsts finansējumu tieši ceļu budžetā, ja vien politiķi un viņu vēlētāji to tiešam gribēs.

No citiem skatpunktiem ceļu nākotne šķiet mazāk rožaina. Vienu šādu skatpunktu konferencē pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības tehnisko jautājumu speciālists Aino Salmiņš. Viņš norādīja, ka ceļu budžeta pieaugums neskar valsts dotācijas pašvaldību ceļiem, jo pieaugums no 49 miljoniem eiro pērn līdz 50 miljoniem šogad nav pieaugums, bet nebūtiska svārstība. Ar šādu naudu noteikti nepietiek, lai uzturētu pienācīgā stāvoklī pašvaldību ceļus 30 183 km garumā. Protams, pašvaldībām ir savi ieņēmumu avoti un tiesības šo naudu novirzīt savu ceļu un ielu labošanai, taču gan iespējas, gan naudas tērēšanas prioritātes pašvaldībām ir ekstrēmi dažādas. Kā izteiksmīgu piemēru A. Salmiņš uzrādīja desmitkārtīgo atšķirību starp Rīgu, kas gada laikā iegulda 33,7 tūkstošus eiro uz 1 kilometru ielu vai ceļu, un turpat līdzās esošo Carnikavas novadu, kas iztiek ar 3,5 tūkstošiem eiro. Tas gan laikam liecina ne tik daudz par Carnikavas trūcību, cik par iespējām Pierīgā iztikt ar biezo un labi uzturēto valsts ceļu tīklu, taču arī tas ir signāls, ka brauciens pa labu valsts ceļu var beigties nekurienē, t.i., vietā, kur ceļa piederība valstij mainās uz piederību pašvaldībai.

Pie bažām par Latvijas iespējām gadu no gada aplaimot vismaz vienu nozari uz valsts kopējo izdevumu palielināšanas rēķina noved arī makroekonomiski apsvērumi. Proti, šis pieaugums tiek gadu no gada segts ar aizņēmumiem, kurus savukārt sedz stāsts par Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kam jānomierina kreditori, ka viņi savu naudu dabūs atpakaļ. Latvija tik tiešām viegli tiek pie aizdevumiem, bet iespējams, ka daudz būtiskāks arguments par kreditoru ticību Latvijai ir eiro emisija, ko nemitīgi veic Eiropas Centrālā banka, kurā tagad krājas Latvijas un visu citu eiro zonas valstu parādzīmes. Banka varbūt pat neprasīs valstīm izpirkt savas parādzīmes, ko ECB pirkusi par naudu, ko pati rada no zila gaisa, bet šāda nauda izraisa inflāciju. Var jau atrunāties, ka būvdarbu izmaksas oficiālajā inflācijas rādītājā pat neiekļaujas, bet tas neatceļ jautājumu, vai šogad Latvijā par 307 miljoniem eiro tiešām varēs salabot vairāk ceļu nekā iepriekšējā sezonā par 286 miljoniem.

Atbilde par eiro pirktspēju ceļu nozarē nebūt nav vienkārša, jo ceļu remontu izmaksas ir ārkārtīgi atšķirīgas. Konferencē to lieku reizi apstiprināja satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktais. Viņš steidzās dalīties ar diviem jaunumiem. Pirmo, ka šogad absolūts rekords tiks sasniegts valsts grants ceļu labošanā. Šim mērķim atvēlētie 30 miljoni eiro ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu. Otro, ka ir izdevies panākt vienošanos par finansējumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijai. Šajā gadījumā par 42 miljoniem eiro tiks salaboti 14 kilometri ceļa, bet tādi izdevumi ir pilnīgi pamatoti, ja tāmē iekļauj ceļu ar četrām braukšanas joslām un diviem ceļu pārvadiem, divlīmeņu satiksmes mezglu ar septiņiem ceļa pārvadiem, divus gājēju tuneļus un vairāk nekā 60 caurtekas.

Sēnītes projekta izmaksas tiks segtas, pārdalot par labu ceļiem ES kopējo dāvinājumu Latvijai 2014.-2020. gada plānošanas periodā. ES pārvaldes instanču piekrišana šādai pārdalei nozīmē nozīmīgu piekāpšanos ES dalībvalstu prasībām. Tas ļauj cerēt arī uz turpmāko naudas plūsmu no Briseles, bet vēl jo vairāk saasina bažas par šīs naudas pirktspēju.

Komentāri [16]
#
Infor 17.aprīlis 2018 15:01 atbildēt
Nesaku ka viss būs rožaini taisni otrādi iespējams liels juceklis . Bet būs prieks ka mūsu kungiem liks klanīties . Politikā ir tikai , darījumi, šantāža , ultimāts . Mēs palaidām garām kad varējām gūt labumus no asv ar darījumu.
Tagad tik šantāža un ulltimāts .
Kāds teica ka asv no mūsu vēstures neko nesaprot . Nobijās cccp cilvēciņš .
Mēs nesaprotam kādi ir amerikāņi , es zinu es tāds ar esmu . Vienreiz mani mēģina piekāst, vai aptīt ap pirskstu, vai mēģināt man iegalvot kaut kādas muļķības vai atrunas . Viss nekādas darīšanas , vai palīdzības sniegšana nebūs no manis . Tāda ir amerikāņu politika . Neauklējās ar idiotiem . Ja nav sapratnes un draudzības . Tad viss .
Tāpat kā merkele lai ko darītu vairs neizlabos.
 
#
Infor 17.aprīlis 2018 14:51 atbildēt
Bļeģ lai nedirš . ASV TĀ IZDUPSĒS , ka nav ceļi kārtībā , kolonna 6 abramsi ceļš lupatās .
Kāpēc tad asv armijas inftastruktūras nodaļa bija latvijā , lai dupsētu , par to ka ceļi nav un tilti uz sabrušanas robežas .
Piemums ar sākumā ar banku nē nē asv tur neko nedarīja , beigās tik atdzinās ,ka asv noklopēja .
Cccp latvieši gatavojieties klanīties kad atbrībotājs , nāks un tā kārtīgi atnāks . Jūs vairs nebūsiet kungi gribat būt kungi brauciet da zināt kur.
 
#
lapa 17.aprīlis 2018 9:34 atbildēt
rekorddaudz naudas aiziet armijai , kas butu jaiegulda jaunatne un celos . nekadi krievi mums neuzbruk un amerikosiem latvija nav nekads bezmaksas placdarms armijai .
 
#
Dod? 16.aprīlis 2018 11:37 atbildēt
Bet cik Latvija iemaksaa ESam?
 
#
URĀ OIK OIKS 16.aprīlis 2018 9:04 atbildēt
Latvijā tad būs dārgākie un sliktākie ceļi, ha ha hā
 
Skatīt visus 16 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers