Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma ir viena no galvenajām Krievijas izlūkošanas prioritātēm, veicot pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem, secināts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2017.gada darbības pārskatā.
2017.gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Izlūkošanas rezultātā konstatēts, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada. SAB konstatējis, ka izlūkošanas informācijas iegūšanai un aktīvo pasākumu īstenošanai kaimiņzemes specdienesti izmanto daudzpusīgas darba metodes - informācijas avotus un kontaktpersonas, publiskās informācijas analīzi, kiberspējas, kā arī sarunu un datu pārtveršanu.
Krievijas specdienesti īstenojot mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam.
Pēc SAB teiktā, Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma ir viena no galvenajām Krievijas izlūkošanas prioritātēm. Detalizēta uzmanība tiek veltīta visiem ar Latvijas līdzdalību NATO saistītiem aspektiem, un jo īpaši par Alianses rīcības stratēģiju reģionā. Krievijas izlūkdienestus interesē Latvijas tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu darbība, tajā skaitā personāls, finansējuma apjoms, savstarpējā sadarbība un pakļautība, kā arī rīcības plāni krīzes situācijās.
Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām, piemēram, kā legālie rezidenti, kad darbam tiek izmantots diplomātiskais piesegs. Pēdējos gados Krievijas specdienestu iespējas izmantot diplomātisko piesegu kontaktu veidošanai un izlūkošanas ziņu iegūšanai gan apgrūtinot tas, ka atsevišķās jomās samazinājusies valstu oficiālā sadarbība. Turklāt pieaugusi arī sabiedrības vērība pret aizdomīgām "diplomātu" darbībām.
Krievijas specdienestu darbs pret Latviju tiek īstenots arī informatīvajā telpā un kibertelpā, kam ir pārrobežu raksturs. Specdienestos ir izveidotas īpašas struktūrvienības, kas plāno un īsteno gan kiberuzbrukumus, gan informācijas un psiholoģiskās operācijas. Turklāt Krievijas dienestiem ir attiecīgā infrastruktūra pasākumu īstenošanai informatīvajā telpā - tie var piekļūt gan Kremļa kontrolētajiem medijiem, gan arī uztur savus resursus internetā.
Kā norāda SAB, ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas konkrētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai. Bez informācijas vākšanas citvalstu specdienesti īsteno aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī sabiedrības viedokli.
