Jaunajā darba kabinetā Ingmārs Līdaka ir punktuāls valdes priekšsēdētājs, kuram ir skaidrs nākotnes plāns, kā attīstīt zoodārzu. Pirms sācis strādāt, sazinājies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai varētu likumīgi sakārtot savas un sievas Lauras darba attiecības. Taču, izejot pastaigā pa Rīgas Zoodārzu, viņš transformējas. Sarunājas ar putniem un zvēriem, kas tūkstoš balsīs atbild jaunajam Zoodārza vadītājam, samīļo ievainotu ronēnu, kurš tūlīt izraušas no baseina un gatavs doties līdzi, pabaro dūšīgu bebru, kas izaudzis zem jaunā priekšnieka gultas, un apciemo papagailēna mazuli. Zoodārza impērija nodota drošās rokās.
- 9. aprīlī aprit mēnesis, kopš esat Rīgas Zoodārza valdes priekšsēdētājs, kas pa šo mēnesi ir mainījies jūsu dzīvē?
- Par sevi nedomāju, man svarīgi, lai sabiedrība uzzina, kas gaidāms Rīgas Zoodārzā.
- Savu kabinetu jau esat paguvis iekārtot?
- Nē, vēl neesmu iekārtojis. Kad mani pieņēma darbā, tad šis kabinets izskatījās ļoti līdzīgi. Vienīgi uz galda ir mani aktuālie papīri - dokumenti, dators, arī ilustrēta enciklopēdija par pasaules dzīvniekiem, ko, pārnākot uz šo darbu, man par piemiņu par 11 kopā nostrādātiem gadiem uzdāvināja Saeimas kolēģi no Tautsaimniecības komisijas. Tāpat arī bija sirsnīga atvadīšanās no Saeimas kolēģiem. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija uzdāvināja mazo videokameru, jo viņiem bija sajūta un aizdomas, ka es ar skaudību raugos uz Kaimiņa kungu, kurš staigā ar mazu videokameru. Nu man ir arī sava videokamera, ko varu ielikt kabatā, un nav, staigājot pa Zooloģisko dārzu, jānēsā līdzi lielāka izmēra videotehnika. Varbūt arī man izdosies noķert kādu unikālu videomirkli, lai gan tam paliek arvien mazāk laika.
- Tas bija apzināts solis, aiziet no politikas un atgriezties pie sava sirdsdarba zoodārzā?
- Apzināts un vairāku gadu garumā nobriedis lēmums. 11 gadu, kuru laikā biju deputāts, uzturēju kontaktu ar Zooloģisko dārzu.
Šajā gadījumā tas bija saskaņoti ar ilggadējā direktora un valdes priekšsēdētāja Rolanda Greiziņa došanos pensijā. Zināju Greiziņa kunga nodomu doties pensijā, bet viņš atkal zināja manu nodomu startēt konkursā uz Rīgas Zoodārza valdes priekšsēdētāja amatu brīdī, kad tas iespējams.
Neapšaubāmi mani interesē dzīvnieki, bet skaidri zināju, ka ar dzīvniekiem šeit būs ļoti maza darīšana. Lielākoties tas ir darbs ar cilvēkiem un papīriem, to pēc mana darba galda satura arī var redzēt. Uz trim lapām ir sastādīts saraksts ar iespējamiem un, mūsuprāt, ļoti vajadzīgiem investīciju ieguldījumiem Zoodārza saglābšanā un attīstībā. Ir daudz cauru jumtu, daudzas ēkas ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Gribas jaunus dzīvniekus, bet, lai būtu jauni dzīvnieki, ir nepieciešamas jaunas mītnes. Tādēļ tuvākās piecgades vajadzību saraksts ir ļoti, ļoti garš. Te ir jālūdz Aladins ar burvju lampu un Džinu, lai palīdz visu izpildīt. Daļu no šā saraksta jau izdosies īstenot, bet vienmēr paliks rūgtums par to, kas ir palicis aiz strīpas. Ja mēs šeit gribam redzēt jaunus dzīvniekus, jābūt arī investīcijām un saprātīgam darbam ar finansēm, kas pieejamas. Jāskatās, kur finanšu ieguldījums būs maksimāli efektīvākais. Zīmēt sapņu pilis būtu nepareizi.
Es ļoti ticu cilvēkiem, kas šeit līdzās. Ar abiem valdes locekļiem jau strādāju kopā vairāk nekā 25 gadus. Liela daļa no pieredzējušajiem darbiniekiem šeit ir sen pazīstami, un zinu, ka neesmu viens. Mēs esam komanda, un komanda tikai un vienīgi ir jāstiprina, jo stiprāki būsim, jo vairāk cits citam uzticēsimies, arī rezultāts būs labāks.
Ja man būtu jānāk uz jaunu vietu un jāsāk strādāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, būtu pavisam citādi. Tas būtu neprāts. Cilvēks, kas atnāktu no malas un sāktu kaut ko vadīt Zooloģiskajā dārzā, manuprāt, nav iespējams. Tāpēc arī startēju šajā konkursā, jo man rūp Zooloģiskā dārza nākotne. Būtu dīvaini redzēt cilvēku, kas no malas atnāk un iesēžas Rolanda Greiziņa krēslā.
- Esat intervijās atklājis, ka jums patīk strādāt kolektīvā. Cik jūsu vadītajā Zoodārza impērijā ir liels kolektīvs?
Pilnu interviju lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv
