Daudzās Latvijas upēs turpmākajās divās trijās dienās gaidāms palu maksimums, taču plūdu risks šogad ir zems. Saule un lietus pa dienu kausē ledus segu, pa nakti atkal piesalst – tie ir priekšnoteikumi miermīlīgai ziemas aiziešanai.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka marta vidū uz brīdi atnākušais atkusnis Latvijas upju baseinu teritorijās pilnībā izkausēja sniegu un daudzviet arī ledus sega saira. Daugavā, kas ir lielākā Latvijas upe un katru gadu izraisa lielākās nepatikšanas, ledus vēl saglabājas Jēkabpils-Pļaviņu posmā. Tā sakustēšanās gaidāma jau tuvākajās dienās. Gaisa temperatūra vietām jau pārsniedz +10 grādus, un no augšteces tuvojas lielākas ūdens masas. Kā vienmēr, ar bažām ledus iešanas sākumu gaida Salas novadā. Ja pie Sakas upes ieteces Daugavā ledus uzsēdīsies uz gultnes un sablīvēsies, visa pārējā masa gāzīsies cauri Sakai. Tai ir smilšaini krasti, un jau pērn tika norauti prāvi krasta gabali. Otrs aizdambējums tradicionāli veidojas pie Zeļķu tilta, un tad sasprūst visa upe uz augšu. Sakas novada vadītāja Irēna Sproģe cer, ka šogad pašvaldība iztiks bez plūdu drāmas risināšanas. Ledus vāks gan vēl ir, taču, kad ledus izkustējās janvāra atkusnī, tas paklausīgi gāja pa Daugavas gultni. Arī tagad lielās ūdens masas varētu izskriet pa apakšu. Protams, ja kādus pārsteigumus nesarūpēs Pļaviņu HES. Tas ir vecs strīds Daugavas piekrastes pašvaldībām ar Latvenergo - vai ūdens līmenis ietekmē ledus iešanu, cik stipri ietekmē, un vai palu laikā to var regulēt citādi. Pašvaldības domā, ka var, elektrības ražotājs - ka nav nepieciešams.
Marta beigās kopā nāca tā dēvētā palu komisija, kurā darbojas ar iespējamajiem plūdiem un to seku likvidēšanu saistītie dienesti, uzņēmumi un iestādes. Latvenergo pārstāvji, kā jau allaž, darīja zināmu, ka Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt Daugavas upes augštecē esošo pilsētu applūšanu. Šādu viedokli noteikti veicina fakts, ka pavasara pali ir laiks, kad ar maksimālo slodzi strādā visas Daugavas hidroelektrostacijas, saražojot lielāko elektroenerģijas apjomu visa gada griezumā. Taču atbilstoši pieejamajām prognozēm plūdi šogad, ja arī būs, tad būs mazāki - tā secināja palu komisija. Ūdens kāpj un aizplūst vienmērīgi.
Visstraujāk ūdens līmeņa paaugstināšanās sākusies Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs. Kurzemē Ventas augštecē diennakts laikā līmenis pieaudzis pat par 173 centimetriem. No Zemgales upēm ūdens līmeņa kāpums pārsniedzis metru Svētē un Bērzē. Gaujas baseinā kāpums pakāpeniskāks - 5 līdz 15 centimetri diennaktī.
Hidrologi prognozē, ka līdz sestdienai Kurzemes upēs gaidāms ūdens līmeņa maksimums, Zemgales upēs - līdz svētdienai. Varētu applūst Lielupes un arī citu upju palienes. Savukārt Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmeņa kāpums turpmākajās dienās turpināsies.
Šur tur uz ūdeņiem - ezeros un dīķos - ledus vēl ir saglabājies un turpina vilināt zemledus makšķe rēšanas entuziastus. Viņi ar neizskaidrojamu dabas spēku palīdzību spēj nosēdēt pat uz niecīgākā ledus gabaliņa. Meteocentrs tāpēc atgādina: «Pavasarī ledus nav drošs! Uz ledus atrasties ir bīstami!»
Turklāt Rīgas administratīvajā teritorijā kopš vakardienas uz ledus atrasties vispār ir aizliegts - gan uz upēm, gan ezeriem, gan jūras piekrastē. Sods - no brīdinājuma līdz 70 eiro. Vakar pie Balasta dambja pašvaldības policija to skaidroja pārītim pusaudžu. Viņi ielūza ūdenī, jo bija pārlieku aizrāvušies ar kādas zivs vērošanu.
