Lai labotu darbu apgrūtinošo situāciju, kurā valsts drošības iestāžu darbību regulē vairāki likumi, aizsākts darbs pie praktiski jauna valsts drošības iestāžu likuma. Cita starpā konceptuāli apstiprināta arī iecere, ka gan drošības iestāžu darbiniekus, gan jebkuru citu personu varēs prēmēt par būtiska valsts apdraudējuma novēršanu.
Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz mainīt prēmiju piešķiršanas nosacījumus, proti, ar tiesībām prēmēt ne tikai par noziedzīga nodarījuma, bet arī par tāda valsts drošības apdraudējuma novēršanu vai atklāšanu, kas var radīt būtisku kaitējumu.
«Jāņem vērā, ka valsts drošības jomā, lai neradītu neatgriezeniskas sekas valsts konstitucionālajai iekārtai vai citām valstij vitāli svarīgām interesēm, apdraudējumu nepieciešams novērst jau sākotnējā stadijā, negaidot, kad tas sasniegs tādu stadiju, kad iestājas iespējama kriminālatbildība,» norāda AM.
Līdz ar to paredzēts noteikt izņēmumu no vispārīgās kārtības arī attiecībā uz specdienestu amatpersonām, kas paredz iespēju ar īpašiem nosacījumiem, ievērojot valsts drošības iestāžu dienesta specifiku, prēmēt amatpersonu tādējādi, ka paredzēto prēmiju kopējais apmērs kalendāra gada laikā nepārsniedz divas mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs nepārsniedz 120% no mēnešalgas.
Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar to saistītajos likumprojektos.
Likumprojekts paredz nostiprināt dienestu valsts drošības iestādēs kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē. Paredzēts arī noteikt dienesta tiesisko attiecību regulējumu, kas aizstāj darba tiesiskās attiecības, kā arī vienotus dienesta gaitas principus, kas stiprinātu drošības iestāžu kopumu Latvijā. Tāpat plānots noteikt, ka visās drošības iestādēs būs jānodrošina atbilstošs informācijas aizsardzības līmenis.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī - Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un Drošības policijai - būtu vienāds regulējums, kas šobrīd ir atšķirīgs. Plānots, ka turpmāk šis likums attieksies arī uz Drošības policiju un tās amatpersonām vairs nebūs saistošs iekšlietu sistēmas regulējums. Līdz ar to paredzēts, ka lielākās izmaiņas skars tieši Drošības policiju.
Izmaiņas paredz noteikt dienesta vispārīgos noteikumus, kas būtiski ierobežo Darba likuma normu piemērošanu šāda dienesta attiecībās. Līdz ar grozījumiem tās būs piemērojamas tikai atsevišķos gadījumos.
Likumprojekts paredz likuma papildināšanu ar pilnīgi jaunu nodaļu par dienesta gaitu valsts drošības iestādē. Šī nodaļa attieksies tikai uz dienesta amatpersonām un cita starpā noteiks regulējumu to pārcelšanai citā amatā jebkurā drošības iestādē.
Vienlaikus paredzēts precizēt nosacījumu, ka drošības iestāžu iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanai, pretizlūkošanai un kriminālprocesuālajai darbībai, kā arī personas pārbaudei pieejai valsts noslēpumam.
