Palīdzība ārkārtas situācijās kļūst arvien pieprasītāka, atzīst Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā ir nepieciešama nevis tādēļ, lai pētītu, kurp Latvijas valstspiederīgais dodas, bet lai krīzes situācijā varētu gūt priekšstatu par to, cik daudziem cilvēkiem varētu būt nepieciešama palīdzība, kā arī iespējami ātrāk palīdzēt.
Ne vienmēr ceļotājiem ir izpratne par to, ko nozīmē reģistrēties Konsulārajā reģistrā un ko - mobilo operatoru sūtītās īsziņas par attiecīgo valstu operatīvo dienestu telefona numuriem.
Īsziņa, šķērsojot robežu, ir tikai informatīva, Ārlietu ministrijai nav ziņu par konkrētiem abonentiem. Savukārt reģistrējoties Konsulārajā reģistrā, ceļotājs norāda personīgu informāciju par sevi un kontaktpersonu, ar kuru sazināties.
Latvijas valstspiederīgie aktīvāk reģistrējas tad, kad kaut kas jau ir noticis. Piemēram, kad Gambijā bija politiska krīze, Konsulārā departamenta darbinieki zvanīja ceļotājiem un brīdināja par situāciju, bet cilvēki bezrūpīgi attrauca, ka saule spīd un viss ir kārtībā. Pēc pāris dienām tūristi paši lūdza palīdzību, kad situācija kļuva nokaitēta. Kad 2011. gadā notika avārija Fukušimas atomelektrostacijā Japānā, Konsulārajā reģistrā bija reģistrēts tikai viens cilvēks. Kopumā tika saņemta informācija par 100 cilvēkiem, kuriem nepieciešama konsulārā palīdzība. Ārlietu ministrijā uzsver, ka Japānas vēstniecība ir neliela, tajā strādā daži darbinieki, tāpēc ir būtiski zināt, vai palīdzība jāsniedz vienam vai simt reižu vairāk cilvēkiem. Tas ļautu laikus sagatavoties. Bali vulkāna izvirduma laikā Konsulārajā reģistrā bija reģistrēti tikai četri cilvēki, bet divās dienās pieteicās kopumā 50. Samērā bieži Latvijas iedzīvotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos Taizemē. Ja informācijas par viņiem nav, tad nav iespēju operatīvi palīdzēt vai informēt tuviniekus.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa aicina gan ceļotājus, gan viņu piederīgos izturēties ar izpratni, ja tiek zvanīts no Konsulārā departamenta. «Ja zvanām, paceliet telefonu, atbildiet - tā ir mūsu misija - pārliecināties, ka viss ir kārtībā,» viņa saka. Konsulārajā reģistrā var reģistrēt gan sevi, gan visus līdzbraucējus. Vēlams atstāt informāciju arī par apdrošināšanu, tas ietaupa laiku, ja nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību vai cietušo vai mirušo atvest uz Latviju. Bija gadījums, kad mazdēls ar vectēvu aizbrauca ceļojumā, un vectēvs nomira. Bērns nezināja, vai abi ir tikuši apdrošināti un vai apdrošināšanas polisē iekļauta arī repatriācija uz Latviju. Repatriācijas izmaksas var sasniegt pat 25 000 eiro - lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo tādu summu nevarētu samaksāt.
***
CEĻOTĀJU DROŠĪBAI
• Lietotnē Ceļo droši ir pieejami ceļojumu brīdinājumi par vairāk nekā 100 pasaules valstīm un teritorijām, ieteikumi un ceļojumu plānotājs. Lietotne nodrošina tiešas diennakts saziņas iespējas ar Latvijas konsulāro dienestu ārkārtas situācijās. Ar lietotnes starpniecību iespējams reģistrēties Konsulārajā reģistrā.
• Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pirms izbraukšanas no Latvijas aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai ārkārtas situācijās ārlietu dienests var sazināties ar ceļotājiem vai viņu kontaktpersonām Latvijā un nepieciešamības gadījumā nodrošināt palīdzību.
• Iespēja reģistrēties Konsulārajā reģistrā ir pieejama arī lidostas Rīga pašreģistrācijas automātos, kā arī tiešsaistē reģistrējoties airBaltic aviokompānijas reisiem.
