Latvijā: Darba tirgus atvērtība: Viesstrādniekiem – iespējams, vietējiem ar invaliditāti – apšaubāms varbūt 11 komentāri
 
Latvijā

Darba tirgus atvērtība: Viesstrādniekiem – iespējams, vietējiem ar invaliditāti – apšaubāms varbūt

 
depositphotos.com

Latvijas darba tirgū trūkst speciālistu – tas ir fakts. Demogrāfiskā situācija un tautiešu došanās peļņā uz ārvalstīm liecina, ka nākotnē situācija neuzlabosies. Ko iesākt? Aktualizēts ir jautājums par viesstrādnieku piesaisti. Viennozīmīga atbalsta šādam risinājumam nav. Daudzi eksperti uzsver – ar darbu vispirms jānodrošina vietējie, tostarp cilvēki ar invaliditāti. Taču daļa darba devēju no viņiem bēg kā no uguns. Kā mudināt darba devējus aizspriedumiem pārkāpt pāri – par to nesen Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?

Sustento apkopotā informācija liecina, ka katram divpadsmitajam Latvijas iedzīvotājam ir invaliditāte, savukārt tikai 48 000 personu ar invaliditāti ir darba attiecībās, kas veido 5% no strādājošo kopskaita.

Biedējošā 109. panta 2. daļa

Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis apgalvo: «Darba devēji, vismaz LDDK biedri, uz darbinieku ar invaliditāti raugās tāpat kā uz jebkuru strādājošo. Jā, attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti ir vairāki specifiski aspekti tiesiskajā regulējumā, darba vides pielāgošanā, tomēr, kā jau minēju, viņi kopumā ir tādi paši kā jebkurš cits nodarbinātais.» Viņaprāt, viens no šķēršļiem, kas nesekmē darba devēju interesi par cilvēkiem ar invaliditāti, ir Darba likuma 109. panta 2. daļa, kas nosaka - darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti. «Šī norma ļoti baida darba devējus. Manuprāt, tā nav samērīga. Savā praksē esmu piedzīvojis gadījumu, kad uzņēmumam ir neliela noliktava ar kancelejas precēm un šo noliktavu uzrauga kundze ar invaliditāti. Uzņēmums maina savu darbības nišu, noliktava paliek tukša. Šīs darbinieces atlaišana notika caur tiesu. Tiesvedība ilga divus gadus, un šos divus gadus sieviete gāja uz tukšo noliktavu un lasīja avīzes. LDDK uzskata, ka šī norma būtu transformējama, jo pašreizējā redakcijā tā abām pusēm nāk par sliktu,» uzsver A. Alksnis. Viņš arī atgādina - nākotnē darbaspēka trūkums saasināsies vēl vairāk, un primāri ar darbu ir jānodrošina vietējie, pirms ievest ārvalstniekus. «LDDK ieskatā ir divas grupas, kuru potenciāls līdz galam netiek izmantots, - darbspējīgie seniori un cilvēki ar invaliditāti.»

Arī labklājības ministrs Jānis Reirs piekrīt - 109. panta 2. daļa ļoti apgrūtina cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū, un tas būtu jākoriģē. «Noteikti daudz vairāk vajag arī popularizēt pozitīvos piemērus, tieši reālu cilvēku stāsti var uzrunāt, iedrošināt vislabāk. Tāpat jāturpina cilvēku ar invaliditāti integrācija kopējā sabiedrībā - jāmazina aizspriedumi, tas jādara jau skolā, ģimenē. Šobrīd joprojām ir vecāki, kas ceļ traci, ja viņa bērna klasē mācās bērns ar īpašām vajadzībām. Šādi cilvēki nekad nepieņems darbā cilvēkus ar invaliditāti,» ir pārliecināts J. Reirs.

Vajadzīgs «burkāns»

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda: «Mūsdienās ir iespējamas dažādas darba formas, piemēram, darbs attālināti, elastīgs darba laiks, kas varētu atvieglot personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū.» Viņš teic, ka pozitīvu efektu varētu sniegt arī dažādu labumu, atvieglojumu piemērošana, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide privātajā sektorā, tikmēr valsts un pašvaldību insinuācijās varētu noteikt nelielas cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības kvotas.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis piekrīt - ja tiks ieviesti atbalsta mehānismi, darba devēji kļūtu atvērtāki dažādām sociālām grupām. Tagad sociālās atbildības politiku principā var īstenot lieli uzņēmumi, bet liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu dzīvo «no rokas mutē» un viņiem nav laika aizdomāties par šādiem jautājumiem. «Katrā ziņā tautsaimniecībai ir vajadzīgi darbinieki. Manos uzņēmumos strādā cilvēki ar invaliditāti, un ar viņu profesionālo latiņu viss ir kārtībā,» teic A. Rostovskis.

Dažreiz pietiek ar attieksmes maiņu

Tiesībsarga biroja pārstāve Anete Ilves informē, ka birojam nākas uzklausīt sūdzības par diskrimināciju, proti, potenciālie darba ņēmēji norāda, ka darba intervijās gana tieši darba devējs norādījis, ka nav gatavs pielāgot darba vidi konkrētā cilvēka vajadzībām. «Ir arī medaļas otra puse - bieži vien darba devējiem trūkst izpratnes, kā sastrādāties ar cilvēkiem ar invaliditāti, ko nozīmē jēdziens «vides pieejamība». Tāpēc pērn esam izveidojuši informatīvu materiālu, kā pielāgot darba vidi darbiniekiem ar dažādu veidu invaliditātēm, uzsvaru liekot uz to, ka ne vienmēr nepieciešams pielāgot fizisko vidi, dažreiz pietiek ar attieksmes maiņu, darba procesa izmaiņām.» Materiālā iekļauti arī saskarsmes kultūras pamatprincipi, izskaidrots, kuras profesijas cilvēkiem ar invaliditāti būtu vispiemērotākās, kā arī norādītas katra invaliditātes veida raksturīgākās iezīmes.

Komentāri [11]
#
pohainais 2.aprīlis 2018 17:49 atbildēt
Paši sapratāt ko virsrakstā uzrakstījāt?
 
#
kadroviks 2.aprīlis 2018 8:30 atbildēt
ko tas ministrs turlej ūdeni- nepieņem tieši tā 109.panta deļ, ka ir grūtības atlaist, pat, ja slikti strādā un neatbilst amatam,rezultātā arī lielie uzņēmui nelabprāt ņem darbā invalīdus, jo katram ir kāds stāsts par smago atbrīvošanu un tiesvedībām. Iepriekš, mainot Darba likumu, darba devēji inicieja šī panta izmaiņas, bet tās netika akceptētas.
 
#
Anna 31.marts 2018 11:47 atbildēt
Ari cilvekus pēc 50 gandrīz neviens vairs negrib ņemt darbā. Varetu taču izdomāt kādu motivāciju darba devējam, lai ir izdevīgi nodarbināt gan invalīdus, gan cilvēkus pēc 50. Piem., ja 10% no nodarbinātajiem atbilst šai kategorijai, tad jāmaksā mazāks soc.nodoklis.
 
#
kadroviks » Anna 2.aprīlis 2018 8:33 atbildēt
Anna, īstenībā tas ierosinājums ir dīvains- 50 tie ir gadi, kad bērni lieli, mazbērnu nav, var strādāt un arī invalīdiem varētu atrasties darbs. Tajā pašā laikā piekrītu, neņem darbā, jo ...........................? Gribētu paprasīt tiem advancētajiem personāla speciālistiem no RISEBAS u.c. augstskolām
 
#
Es 28.marts 2018 22:44 atbildēt
Šobrīd strādājošiem ar invaliditāti nemaz nav izdevīgi strādāt, jo radusies situācija, ka asistenta pakalp. algu nokārto uz tuvinieku un tieši nestrādājošam ir vieglāk saņemt šo atlīdzību pilnā apmērā. Ari darba vietas nelabprat veido elastīgu darba grafiku, otrādi, kamēr pusdienlaikā visi iziet laukā, tikmēr invalīdi sēž darbā turpat. Par vides pielāgošanu pat runāt negribas. Nevienu gadiem tas neinteresē! Tikai stingri noteiktas prasības varētu likt darba deveju ievērot vides piejamības normas. Mēs ilgus gadus par to runājam, taču realitāte ir tāda, ka pārējie uzskata, ka mums jau katram ir savas īpašās vajadzības, ka ne tikai invalīdiem ir grūti. Ja neinvalīds tā izrunājas, tad sabiedrībā jau kautkas nav stipri kārtībā. Protams, ka, ir daudz loti saprotošu un zinošu darba devēju. Tomēr daudziem invalīdi ar savām vajadzībām ir interesanti tikai pirms vēlēšanām. Ir arī veselie, kuri pamanās sakārtot 3 gr., pēc tam 2. un tad izspiež visus pabalstus un stāvvietu kartes. SIVA ballītēs var redzēt ļoti #lielus# invalīdus kuriem no kustību traucējumiem nav ne miņas. Tādi arī pa pusgadu neiet darbā un tapec tādu dēļ ari darba deveji bus piesardzigi. Pilnas invalidu stavvietas ar neklibojošiem skrienošiem invalīdiem. Neiet runa par ratinniekiem vai onko. sasl. vai citādi smagiem trauc. Un tie, kuriem tiešām ir smagi traucējumi, tiem šajā sakarā būtu ko teikt. Dazi tiesam slimi nespej nokārtot inv. Tai pat laikā ir cilv. ar loti smagām inv. un tie strādā ikdienā bez atlaidēm un bez sl. lapām. Vēl tiek piekopta tendence neoficiāli ņemt vērā faktu, ka inv. saņe. arī pensiju.
 
#
Uzņēmējs miljonārs 27.marts 2018 20:34 atbildēt
Man vajag vergus!!! Vietējie negrib strādāt par 500 eiro mēnesī.
 
Skatīt visus 11 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers