Vēlme no darba ņēmēja pārtapt par darba devēju Latvijā ir ļoti daudziem, arī par biznesa ideju trūkumu interesenti nesūkstas, daļai pat finansējuma piesaiste neradītu problēmas, taču reāla rīcība bieži vien neseko: kā atklāj Amway uzņēmējdarbības pētījums, vairāk nekā divas trešdaļas respondentu atzīst, ka Latvijā nav paredzama nodokļu sistēma, skaidra likumdošanas vide, labvēlīga ekonomiskā vide, kā arī ir sarežģīts administratīvais slogs. Ekonomikas ministrija gan skaidro, ka pakāpeniski tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem, tostarp vēl daži gadi esot jāpaciešas, līdz administratīvais slogs kļūs ievērojami vieglāks, principā daudzi procesi tiks automatizēti, piemēram, iespējams, nodokļus no strādājošo bankas kontiem atskaitīs roboti, izslēdzot uzņēmumu kā starpnieku.
Pašvērtējums augsts
Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienības valstu un pasaules kontekstā (kopumā pētījumā piedalās 44 valstis) izceļas ar augstu pašnovērtējumu. Vairākums uzskata, ka spēj radīt biznesa ideju (LV - 72%, ES - 47%, pasaulē - 52%), būtu gatavi riskēt (LV - 69%, ES - 41%, pasaulē - 47%), kā arī prastu un spētu piesaistīt finanses savai idejai (LV - 51%, ES - 31%, pasaulē - 38%). Lielākā daļa ir pārliecināti, ka ģimene un draugi atbalstītu viņus uzņēmējdarbības sākšanā, un apliecina gatavību ziedot savu brīvo laiku tā attīstīšanai.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas iedzīvotājos uzņēmēja gars stiprinās (iegūti 50 punkti no 100). 2016. gadā šis rādītājs bija 47, 2015. gadā - 45 punkti. Tomēr kāpēc netiekam tālāk par vēlmi iet un darīt? «Pašvērtējums Latvijā vienmēr ir bijis augstā līmenī, bet reālie darbi - uzņēmējdarbības uzsākšana - ir atpalikuši. Lai sevi attaisnotu, tiek meklēti iemesli, un ārējā vide ir pietiekami pateicīgs iegansts. Jo īpaši ņemot vērā pagājušajā gadā plānoto un šogad ieviesto nodokļu reformu,» rezultātus komentē Rīgas Ekonomikas augstskolas zinātniskais līdzstrādnieks un pētnieks Aivars Timofejevs.
Norāda uz vairākiem šķēršļiem
Raksturojot šā brīža uzņēmējdarbības vidi, tikai katrs trešais respondents uzskata, ka Latvijā ir skaidri pārvaldāmi nodokļi, skaidra darbības vide un sakārtots administratīvais bloks, bet vien 22% norāda, ka Latvijā ir labvēlīga ekonomiskā vide (salīdzinājumam, piemēram, Igaunijā tā uzskata katrs otrais).
«Šie 22% mani šokēja. Jo, no vienas puses, ikdienā lasām, ka IKP aug, algas aug, bet, no otras puses, - tik zems ekonomiskās situācijas vērtējums pētījumā. Jāsecina, ka pozitīvo noskaņojumu nespēj radīt vien IKP un atalgojuma rādītāji,» spriež A. Timofejevs.
Novērtējot ārējos faktorus, ir arī pozitīvas iezīmes. Ievērojami augstāk nekā vidēji ES valstīs esam novērtējuši tehnoloģiju pieejamību (55%) un biznesu atbalstošu izglītības sistēmu (51%).
Jāattīsta digitālie pakalpojumi
65% respondentu savu biznesu vēlas izveidot pilsētās un tikai 35% laukos. «Lai arī laukos ir cilvēki, kas vēlētos dibināt savu uzņēmumu, nav jau īsti, kas tajos strādās. Tas ir nopietns signāls. Piemēram, Vidzemē iedzīvotāju blīvums ir nokrities līdz 12 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru,» stāsta A. Timofejevs.
78% vēlētos ar saviem klientiem strādāt aci pret aci, bet 22% dotu priekšroku digitālam biznesam. «Ceru, ka šis sadalījums ar laiku mainīsies par labu digitālajai jomai. Jo, domājot par to, ka mēs gribam augt un attīstīties, tieši, manuprāt, digitālie pakalpojumi ir viena no Latvijas iespējām ekonomiskam izrāvienam,» akcentē pētnieks. Tāpat viņš cer, ka pēc gadiem arvien vairāk jauno uzņēmēju fokusēsies uz pakalpojumu sniegšanu, nevis produktiem. «Jā, ražošanai ir jāattīstās, bet domāju, ka ekonomikai daudz lielāku pienesumu dos pakalpojumu eksports (medicīna, izglītība, pētniecība utt.). Pakalpojumu eksportu nevar pārcelt uz citu valsti, bet rūpnīcu var, to atverot valstīs, kur, piemēram, ir lētāks darbaspēks,» teic A. Timofejevs.
Kādu atbalstu vēlas uzņēmēji?
Pētījuma dati liecina, ka visvairāk (35%) respondentu vēlētos saņemt atbalstu uzņēmuma administrēšanā - dažādu formalitāšu, grāmatvedības sakārtošanā un likumdošanas normu izpildē. Šis rādītājs mums ir ievērojami augstāks nekā vidēji pasaulē (20%) un ES (24%). Katram piektajam būtu vajadzīga palīdzība finanšu (19%), personāla (21%) piesaistē vai mārketinga plānošanā (16%).
«Arī mana pieredze liecina, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, ļoti būtisks ir atbalsts uzņēmuma administrēšanā - grāmatvedībā, atskaišu sagatavošanā, nodokļu aprēķināšanā. Jaunajiem ir daudz neskaidrību, piemēram, jau par pašu uzņēmuma reģistrēšanu. Man tas izdevās ar otro reizi. Ir jāiepazīstas ar dokumentāciju, jāsaprot, kādi dokumenti ir jāiesniedz, turklāt ir daudzi nezināmi termini - tas rada apjukumu. Tie, kas vienreiz jau gājuši tam cauri, zina, ka principā viss ir izdarāms divās dienās, bet iesācējiem tā ir sveša pasaule, tāpēc būtu ļoti svarīgi izplatīt pieredzes stāstus, iedrošinājumus, kā to pareizi izdarīt,» stāsta Benefits Latvija izpilddirektors Juris Zalāns.
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Diāna Kalēja papildina: «Vide uzņēmējdarbības uzsākšanai un vadīšanai Latvijā ir ievērojami uzlabojusies, salīdzinot ar laiku, piemēram, pirms desmit un vairāk gadiem. Sākot ar mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrēšanu, inkubatoru un dažādu finansiālo atbalstu pieejamību un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi un saziņu, kas ir kļuvusi informējoša, nevis tikai uzraugoša un sodus piešķiroša. Ja vien spētu mazināt neefektīvo formalitāšu nepieciešamību, mēs valstiski sasniegtu labākus rezultātus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi nacionālā un starptautiskā līmenī.»
Uz automatizācijas ciklu
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms skaidro, ka ministrijā katru vai katru otro gadu izstrādā rīcības plānu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kurā tiek identificētas problēmas, par kurām norāda uzņēmēji, un izstrādāti pasākumi to mazināšanai. «Īstenoto pasākumu ir daudz, piemēram, VID EDS sistēmas pilnveide. Sistēma vairs nav sarežģīta - tur vairāk ir klikšķināšanas un nelielas izpratnes jautājums. Tāpat ir radīti biznesa inkubatori, mentoringa programmas, lai pirmos soļus biznesa vidē varētu spert drošāk,» uzsver K. Soms, piebilstot, ka pēdējos gados būtiski sarucis uzņēmēju patērētais laiks nodokļu nomaksai. Un arī šajā jautājumā turpinoties pilnveides darbi, lai procesu padarītu ērtāku. (Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā secināts, ka Latvijā Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlabojumu rezultātā grāmatvedības jautājumu risināšanai un ar kapitāla ienākuma un darba algu saistīto nodokļu deklarēšanai un nomaksai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 193 stundām līdz 168 stundām gadā).
Nodokļus atskaitīs roboti
K. Soms informē, ka Latvijā pamazām tiks ieviests pilns automatizācijas cikls, kas nozīmē, ka visi uzņēmuma dati nonāks VID rīcībā - dienests par uzņēmumu zinās pilnīgi visu, un ideālā variantā VID, ņemot vērā šos pamatdatus, varētu pats aizpildīt vajadzīgos dokumentus. Nākotnes potenciālā nodokļu sistēma varētu būt pat šāda - darbinieka bankas kontā tiek ieskaitīta visa alga, pēc tam VID robots automātiski atskaita nodokļu sadaļu, pilnībā izslēdzot starpnieku - uzņēmumu. Šāda prakse varētu tikt ieviesta ne agrāk kā 2020. gadā. Iespējams, pilna automatizācijas ieviešana prasīs vēl ilgāku laiku.
Gan D. Kalēja, gan J. Zalāns automatizācijai saka «jā», jo tas atvieglošot uzņēmēju ikdienu, un viņi varēs vairāk fokusēties uz biznesa attīstību.
