Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri vakar ievadīja savas organizācijas 25. gadadienas gaidīšanu darba sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, kā arī ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un labklājības ministru Jāni Reiru.
LDDK vadītāji dienu pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) gada sapulces, par ko Neatkarīgā rakstīja vakar, neatteica sev prieku atzīmēt, ka LTRK biedru (uzņēmēju organizāciju biedri ir uzņēmumi, nevis paši uzņēmēji) gada apgrozījums vērtējams ap 10 miljardiem eiro gadā, bet LDDK biedru apgrozījums sasniedz 40 miljardus eiro. Vēl jo uzskatāmāk atšķirības starp abām organizācijām iezīmēja tas, ka LTRK nācās sapulcei izmantot Rīgas Latviešu biedrības Lielo zāli, bet LDDK miljardu grozītāju pasākumam pietika ar uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons atvēlētu telpu, kas vairāk atbilda apspriežu nekā sapulču formātam.
Latvijas valsts gadā apgrozītie apmēram desmit miljardi eiro pēc absolūtā lieluma atbilst LTRK līmenim, bet katrs ministrs jeb ministrija ar tās padotībā esošajām iestādēm pēc apsaimniekotās naudas summām pārspēj jebkuru LDDK biedru atsevišķi. Ministru un lieluzņēmēju apsaimniekoto naudas summu atrašanās kaut aptuveni vienā līmenī izskaidro, kāpēc valsts un lieluzņēmumu vadītāji ir tendēti vienoties, ka valstī viss kārtībā, pat ja daudz kas nav kārtībā.
M. Kučinskis atļāvās salīdzināt savu stāšanos Ministru prezidenta amatā pirms diviem gadiem ar ienākšanu nobružātā istabā ar mērķi tur kaut ko salabot. Bet gadoties arī tā, ka mēģinājums aizkrāsot atlupušas krāsas laukumu noved pie atklājuma, ka sienas vietā faktiski atrodas caurums. Pasākuma dalībnieki tomēr nesāka interesēties, vai M. Kučinskis arī telpas grīdā nav manījis caurumus, kurā varētu iegāzties valdība un tāpat arī uzņēmēji. Apspriešanās bija tieši par to, ar kādiem solījumiem nosegt Latvijā vispār un finanšu sektorā jo īpaši pamanītos trūkumus, lai izvairītos no pārmetumiem par Latvijas neatbilstību Eiropas Savienības, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un NATO dalībvalstu standartiem.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un A. Ašeradens ielīksmoja viens otru un visus klātesošos ar kārtējo norādi uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu ap 5% gadā, ar kādu visā pasaulē lepojas ierobežots valstu skaits. IKP pieaugums tiek pamatots ar apstrādes rūpniecības un Latvijas eksporta pieaugumu vēl divas trīs reizes straujākā tempā. Būtu jau labi, ja tā būtu - ja vakar kā īlens no maisa neizlīstu kārtējā liecība, ka visi šie pieaugumi īstenībā ir tikai inflācijas atspulgi dažādās ekonomiskās realitātes plaknēs.
Tīras sagadīšanās dēļ tieši vakar notika arī nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers International rīkota diskusija, kurā īpašumu attīstītāji sprieda, ko iesākt strauji augošu būvdarbu izmaksu apstākļos. Būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš apliecināja, ka salīdzinājumā ar 2017. gada sākumu patlaban būvniecības izmaksas ir augušas vismaz par 20%. Nozares dalībnieki centās iedrošināt sevi, ka tādā gadījumā viņiem ir visas tiesības atbilstoši celt maksu par izīrējamajām platībām, ko nomnieki būs spiesti samaksāt, jo tāda ir tagadējā ekonomiskā realitāte, nevis izīrētāju kaprīze. Šī realitāte ir pietiekami biedējoša, lai ministri un lieluzņēmumu vadītāji to nepamanītu, bet tieši tāpēc viņi vismaz pagaidām cenšas to ignorēt.
