Latgaliešu sabiedriskās organizācijas vēlas, lai Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR) ne mazāk kā 10% no raidlaika jeb divarpus stundas dienā atvēlētu saturam latgaliešu rakstu valodā. Sabiedrisko mediju uzraugs gan uzskata šādu prasību par pārspīlētu un neizpildāmu, piekrītot, ka apjoms būtu jāpalielina, taču – kā to panākt, īsta risinājuma nav.
«Šobrīd raidījumi latgaliešu valodā tiek dalīti pēc pārpalikumu principa, lai gan latgalieši ir pamatttautība, kuras valodai jābūt vienādā statusā ar latviešu valodu,» Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra jurists Agris Bitāns, norādot, ka latgaliski ikdienā runā vismaz 10% Latvijas iedzīvotāju un tikpat procentu vajadzētu atvēlēt no sabiedrisko mediju raidlaika. Sabiedrisko organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka nav viens un tas pats - raidījums latgaliski vai par Latgali. Diemžēl šobrīd nav skaitļu, cik sabiedriskajos medijos procentuāli ir šāda satura latgaliešu valodā. Mazliet tas pa šiem gadiem ir pieaudzis, tomēr - nepietiekami. Kā pieļāva deputāts Juris Viļums, patlaban tas ir aptuveni pusotrs procents jeb minūte dienā.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere apšaubīja, vai tik lielu apjomu - 10% no raidlaika - izdosies atvēlēt šim nolūkam. Viņa atgādināja, ka Latgalei pērn no 71 000 eiro vairāk nekā puse summas tika piešķirta sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu īstenošanai Latgalē, bet šogad tie ir 20 000 eiro, otru pusi piešķirot mazākumtautībām, pamatojot to arī ar valsts drošības stiprināšanu mediju telpā. Viņa arī atgādināja, ka tas nav vienīgais finansējums, ko var izmantot latgaliešu valodas stiprināšanai. J. Viļums gan pauda: latgaliešu auditorijai noņemtie 20 000 eiro jāatdod, jo ar tādu summu mazākumtautības tāpat neko neatrisinās. Tas gan nav iespējams, jo konkurss ir jau izsludināts, skaidroja D. Ķezbere un mudināja latgaliešus sekot līdzi dažādiem piedāvājumiem un programmām un pieteikties.
Kultūras ministrijas pārstāve Inita Pauloviča informēja, ka pērn no viena miljona eiro mediju atbalstam tieši Latgalei mērķētajiem 11 projektiem tika iztērēti 171 500 eiro. Tāpat papildus no programmas, kas domāta reģionālajiem un vietējiem medijiem, 51 000 eiro tika piešķirts Latgalei. Kopumā pagājušajā gadā atbalstam Latgales 18 programmām tika novirzīti 223 449 eiro, kas ir aptuveni 20% no visa mediju fonda. I. Pauloviča piebilda, ka šogad vēl papildus 150 000 eiro tiks piešķirti Latgalei.
LTV valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs atzina, ka īpašu līdzekļu tikai Latgales reģionam LTV nav atvēlēts, saturu cenšoties iespēju robežās veidot no kopējā budžeta. Iespējams, būtu jāveido speciāli kanāli, kas ir vērsti uz Latgales reģionu, vai jārada vismaz reģionālā korespondenta štata vieta. Labāka situācija ir LR, kur šis saturs ir daudz apjomīgāks un ir daudzi raidījumi gan par Latgali, gan latgaliešu valodā. Savu artavu pienes arī Latgales multimediālā studija.
