Ņemot vērā pieaugošo alternatīvo finanšu tehnoloģiju un pakalpojumu nozīmi sabiedrības ikdienā, nebanku nozares uzņēmumi cītīgi seko līdzi sabiedrības finanšu labklājībai un nostājai pret sniegtajiem finanšu pakalpojumiem. 2017. gadā veiktajā pakalpojumu un salīdzināšanas portāla Gudriem.lv sabiedriskās domas pētījumā ir noskaidrots, ka 76,7% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir ņēmuši kredītu. Visbiežāk latvieši ir izmantojuši patēriņa un hipotekāros kredītus, distances kredītus, līzingu, kredītu studijām un kredītlīnijas.
Pretstatā publiskajā telpā valdošajiem priekšstatiem par cilvēku negatīvo nostāju pret nebanku kredītdevējiem un to pakalpojumiem, SKDS pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz 70% respondentu, kuri kaut reizi ir aizņēmušies naudu no nebanku kredītdevējiem, nav novērojama negatīva attieksme pret šādu pakalpojumu. Vienlaikus to cilvēku vidū, kuri nekad nav saskārušies ar nebanku kredītdevēju aizdevumiem, 68% ir negatīva vai drīzāk negatīva attieksme. Balstoties uz šiem datiem, var secināt, ka cilvēku attieksmēm ir izteikts pakalpojuma pieredzes raksturs, kas attiecīgos dzīves posmos ir radies kādas nepieciešamības rezultātā.
Arī Latvijas Komercbanku asociācija atzīst, ka kreditēšana ir valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs - tās apjoms un pieejamība tiešā veidā korelē ar valsts īstenoto politiku, uzņemējdarbības vides attīstību, kā arı̄ iedzı̄votāju labklājību un saistību izpildes kultūru. Tas nozīmē, ka augot iedzīvotāju finansiālajai labklājībai, aug arī viņu spēja aizņemties un atdot finanšu līdzekļus, palielinot finanšu apriti nozares un valsts ekonomikā. Neskatoties uz to, sabiedrībā tomēr pastāv gana daudz aizspriedumu par kredītiem, tai skaitā par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
Distances kredītu kopējo izmaksu apjoms
Viens no populārākajiem mītiem, kas klīst sabiedrībā, ir par bezgalīgi augošiem distances kredītu kredītprocentiem, kā rezultātā gala summa, ko patērētājam liek atmaksāt var būt krietni lielāka par aizdevuma pamatsummu. Vērts atgādināt, ka 2016. gadā tika pieņemti kārtējie grozījumi patērētāju kreditēšanas likumā, kas citu starpā ierobežo kredītu kopējo izmaksu apjomu. Pēc likuma noteikumiem jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tai skaitā procentu, nokavējuma procentu, līgumsodu, komisijas maksu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu kopējā summa, nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Jāatzīmē, ka šo prasību licencētie un atbildīgie kredītdevēji rūpīgi ievēro.
Maksātspējas vērtēšana un atmaksas disciplīna
Cits ne mazāk populārs mīts par distances kredītiem apgalvo, ka nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz kredītus pilnīgi visiem, tostarp arī trūciegiem cilvēkiem, nemaz neizvērtējot klienta maksātspēju. Kā rezultātā daudziem aizņemējiem rodas problēmas ar kredīta atmaksu.
“4finance kredītu atmaksas disciplīnas rādītāji ir ļoti labi. No jauna izsniegtie aizdevumi bez kavējumiem tiek atdoti vairāk nekā 95 % gadījumos. 4finance kā nozares līdera maksātspējas vērtēšanas sistēma šobrı̄d atsijā 70 % no aizdevuma pieteikumiem. Tas nozı̄mē, ka 4finance aizdod līdzekļus tikai 3 no 10 prasītājiem. Pārējiem kredīts tiek atteikts, un tieši tos atlikušos 70% ir jāizglīto, lai nākotnē arī viņi nepieciešamības gadījumā bez riska verētu izmantot nebanku kreditēšanas pakalpojumus. No tiem 30 % kredītņēmēju, kuriem kredīti tiek izsniegti - 95% (tātad gandrīz visi 4finance klienti, kas paņēmuši kredītu), 90 dienu periodā pilnībā atgriež aizņemtos līdzekļus. Balstoties uz minētiem rādītājiem, varu apgalvot, ka 4finance klientiem nav problēmu ar kredītu atgriešanu, kā arī nav sūdzību par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Secinājums - acīmredzot, lielāko kritiku nebanku kreditēšanas pakalpojumiem pauž tās sabiedrības daļas pārstāvji, kuri šos pakalpojumus neizmanto," norāda Gvido Endlers.
