Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

DP brīdina par jauniem iespējamiem teroristu uzbrukumiem

© F64

Prognozējams, ka islāmistu teroristi turpinās meklēt aizvien jaunus paņēmienus un metodes uzbrukumu veikšanai Eiropā, secināts Latvijas Drošības policijas (DP) pagājušā gada darbības pārskatā.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā vairākās Eiropas valstīs notika 20 terora akti, no kuriem pieci bija plaša mēroga uzbrukumi. Turklāt Eiropas specdienestiem izdevās novērst vēl vismaz 37 terora aktus, kā arī pretterorisma operācijās tika apturēta dažādās terorisma atbalsta aktivitātēs iesaistītu personu darbība.

Aizvadītajā gadā dažāda mēroga un rakstura terorisma incidenti notika vairākās Eiropas valstīs. Plaša mēroga terora akti ar lielu upuru skaitu notika Lielbritānijā, Zviedrijā un Spānijā. Vienlaikus islāmistu teroristi turpināja organizēt uzbrukumus pret Eiropas valstu pilsoņiem arī citos pasaules reģionos.

Līdz ar kontroles zaudēšanu pār teritorijām Sīrijā un Irākā ir būtiski ierobežotas teroristu grupējuma "Daesh" spējas tiešā veidā sagatavot kaujiniekus uzbrukumu veikšanai Eiropā. Taču "Daesh" turpina nodarboties ar propagandas materiālu mērķtiecīgu radīšanu un izplatīšanu nolūkā veicināt Eiropā dzīvojošu personu radikalizēšanos, teikts DP pārskatā.

Minētais apliecina, ka tuvākajā laikā drošības situācija Eiropā būtiski neuzlabosies. Tā vietā prognozējams, ka islāmistu teroristi turpinās meklēt aizvien jaunus paņēmienus un metodes uzbrukumu veikšanai Eiropas valstīs, secinājusi DP.

Aizvadītajā gadā Eiropas valstīs plānoto un veikto terora aktu analīze liecina, ka islāmistu teroristi uzbrukumus veica vai plānoja to darīt, izmantojot galvenokārt aukstos ieročus vai iebraucot ar automašīnu cilvēku pūlī. Tādējādi secināms, ka islāmistu teroristi meklē pēc iespējas vienkāršākus veidus terora aktu īstenošanai. Vienlaikus ilgtermiņa terorisma attīstības tendences liecina, ka arī šaujamieroči un improvizētie spridzekļi saglabājas kā aktuāls teroristu darbības veids.

Latvijā par vienu no galvenajām radikalizēšanās riska grupām, kas potenciāli var iesaistīties teroristiskās darbībās, ir uzskatāmi konvertīti, norādījusi DP. Līdzšinējās tendences ļauj prognozēt, ka arī turpmāk šādu personu iespējamās radikalizēšanās riskus palielinās studijas valstīs ar teroristisko organizāciju paaugstinātu klātbūtni, saskarsme ar islāma radikālo interpretāciju ieslodzījuma vietās, kā arī interneta vietnēs pieejamie teroristu grupējumu propagandas materiāli.

Aizvadītajā gadā Latvijā nenotika teroristu organizēti uzbrukumi, tomēr DP rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji turpināja uzturēties teroristu kontrolētajos reģionos un tur iesaistīties teroristiskās aktivitātēs. Tāpat dienesta uzmanības lokā joprojām ir vairāki Latvijas iedzīvotāji, kuru paustie uzskati liecina par radikalizācijas risku.

DP pārskatā uzsvērts, ka 2017.gadā Latvijas musulmaņu kopienas aktivitātēm bija izteikti iekšējs raksturs un tām nebija tiešas ietekmes uz drošības situāciju Latvijā. Arī vairums Latvijā dzīvojošo musulmaņu ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, kas ciena Latvijas likumus un vērtības. Vienlaikus DP ir identificējusi vairākus kopienas pārstāvjus, kuri izrāda interesi par radikālo islāma interpretāciju.

DP veiktā analīze apliecina, ka šo Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju radikalizēšanos neietekmē kopienas lūgšanu namos sludinātā islāma interpretācija. Tā vietā potenciālo radikalizēšanos ietekmē personīgie un ārējās ietekmes apstākļi, piemēram, studijas valstīs ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni, saskarsme ar islāma radikālo interpretāciju ieslodzījuma vietās, kā arī interneta vietnēs pieejamie "Daesh" un citu teroristu grupējumu propagandas materiāli.

Par vienu no galvenajām riska grupām Latvijā var uzskatīt konvertītus. Šo faktu apstiprina arī vairāku konvertītu - gan vīriešu, gan sieviešu - uzturēšanās Sīrijā un pievienošanās "Daesh", secinājusi DP.

Turklāt atsevišķu Latvijā dzīvojošu konvertītu vidū ir novērota interese par "Daesh" ideoloģiju un grupējuma veiktajām aktivitātēm, tāpēc pastāv šo personu tālākas radikalizācijas risks. DP vērtējumā arī Latvijas konvertītu studijas valstīs ar nozīmīgu teroristu grupējumu klātbūtni rada radikalizācijas riskus, kas saistīti ar potenciālu pievēršanos islāma radikālajai interpretācijai šo studiju laikā. Tāpat līdz šim konstatētās tendences liecina, ka arī ieslodzījuma vietās esošie konvertīti un konvertīti ar garīgās veselības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam radikalizācijas riskam, secinājusi DP.

Līdz šim par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā DP ir ierosinājusi četrus kriminālprocesus. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd Sīrijā/Irākā atrodas vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji. Šīs personas ir gan, iespējams, iesaistījušās tur notiekošajā bruņotajā konfliktā, gan veikušas dažāda veida atbalsta aktivitātes, tajā skaitā nodarbojušās ar "Daesh" propagandas materiālu izplatīšanu.

Sīrijā/Irākā joprojām uzturas bijušais Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Oļegs Petrovs, kurš ir saglabājis autoritāti atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju vidū un turpina nodarboties ar "Daesh" propagandas izplatīšanu latviešu un krievu valodā, norādīts DP pārskatā.

DP līdzdarbojas ārvalstnieku ieceļošanas kontrolē, veicot pārbaudi ārvalstniekiem no valstīm ar teroristisku grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem.

DP arī secinājusi, ka studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudināja Latvijā ieceļot personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni. Joprojām pastāv riski, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas. Minētais nodrošinātu šādām personām arī iespēju brīvi pārvietoties citu Šengenas zonas valstu teritorijās, tāpēc rūpīga šo personu pārbaude ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet kopējās Eiropas drošības nodrošināšanai.

Terorisma draudu tendenču analīze liecina, ka teroristiskās organizācijas var izmantot arī bēgļu plūsmu, lai uz Eiropu nosūtītu potenciālos teroristus. Tāpēc aizvadītajā gadā DP turpināja patvēruma meklētāju pieprasījumu padziļinātu izvērtēšanu. 2017.gadā DP kopumā veica 395 patvēruma meklētāju pārbaudes. No riska valstīm patvērumu Latvijā pieprasīja 31 persona, bet 21 personai DP rosināja atteikt patvēruma piešķiršanu.

Aizvadītajā gadā DP turpināja arī to patvēruma meklētāju pārbaudes, kuri tika pārvietoti vai pārmitināti no Grieķijas, Itālijas un Turcijas atbilstoši Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmai. Aizvadītajā gadā DP kopumā veica 142 pārvietojamo un pārmitināmo patvēruma meklētāju pārbaudi, kas ir aptuveni trešdaļa no visiem pārbaudītajiem patvēruma meklētājiem. Pārbaudes rezultātā netika gūta informācija par iespējamajiem riskiem no patvēruma meklētāju puses, kas liegtu šo personu pārvietošanu vai pārmitināšanu uz Latviju, norāda DP.