Provokatoriem leģionāru diena apnikusi
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ārlietu ministrija un Latvijas premjers ik gadu skaidrojas, ka latviešu leģionāru diena Latvijā nav oficiāli atzīmējama. Ministri, kam atbilstoši sava elektorāta pieprasījumam vajadzētu doties pie Brīvības pieminekļa, patveras komandējumos vai atvaļinājumos. Un tomēr leģionāru atceres gājienā dodas diezgan daudzi cilvēki un ies arī šogad. Nacionālā apvienība rosinās 16. martu atkal iezīmēt kalendārā kā piemiņas dienu.

Šis nebūs pirmais mēģinājums to atjaunot. Mēģināja arī 2011. gadā, mēģināja 2013., bet par paši vien balsoja. Nekāds vairākums nesanāca, un maz ticams, ka šoreiz sanāks. Koalīcijas partneriem labpatīk tulkot nacionāļu iniciatīvu par politisku dižošanos.

Leģionāru diena oficiāli atzīmējama bija nepilnu gadu. 1998. gadā Saeima to legalizēja, bet jau nākamā gada beigās no likuma Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām svītroja pēc prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tādēļ, ka skaidrošanās jautājumā, ko latvieši darīja Hitlera armijā, izrādījās pārāk komplicēta. Ārzemēs neviens nesaprata toreiz un nesaprot arī pašlaik. Savukārt Kremlis un tā ideoloģijai sekojošie krievu radikāļi šo neizpratni izmanto, lai apmelotu un diskreditētu Latviju. Tiesa gan, viņu akcijas kļūst arvien pieticīgākas - varbūt finansējuma trūkuma dēļ, un noteikti - arī pateicoties efektīviem drošības pasākumiem.

Iespējamās provokācijas piemiņas pasākuma laikā ir iemesls, kādēļ ap Brīvības pieminekli un visgarām tā laukumam tiek izvietotas norobežojošās barjeras. Šis gads nebūs izņēmums. Pērn, lai nepieļautu savstarpēji konfliktējošu grupu sastapšanos, pašpasludinātajiem antinacistiem tika ierādīta vieta Bastejkalnā. Ruporus izmantot viņiem bija aizliegts, un finālā pretpasākums tā īsti nemaz nenotika. Pāris kliedzējus, kuri centās piekļūt tuvāk gājienam, ātri vien ielādēja policijas busiņā. Tā arī bija visa izrāde, ko izdevās nofilmēt bagātīgā skaitā sabraukušajiem ārvalstu medijiem. Potenciāli bīstamākie nekārtību cēlāji tika izķerti jau iepriekš uz valsts robežas. Līdz ar to nekādi skandalozi sižeti no karogu alejas un gluži miermīlīga gājiena neiznāca. Iespējams, šīs neveiksmīgās pieredzes dēļ Valsts policijā pagaidām neviens ārzemju medijs pasākuma atspoguļošanai nav pieteicies. Akreditācija žurnālistiem gan tāpat būs nepieciešama, lai varētu saņemt speciālas vestes un pārvietoties starp dažādu pasākumu zonām.

Rīgas domē informē, ka pavisam 16. martā ir pieteikti trīs pasākumi Pēc rīta dievkalpojuma biedrība Daugavas Vanagi organizē gājienu no Svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Pēc tam biedrība Nacionālo karavīru atbalstam pieteikusi pasākumu Brīvības pieminekļa laukumā. Šie ir savstarpēji draudzīgi un saskaņoti pasākumi. Trešais tāds nav. Organizācija Latvijas Antinacistiskā komiteja tajā pašā laikā - no pulksten 10.30 līdz 13 - vēlas pie Brīvības pieminekļa rīkot sapulci - piketu «Waffen SS upuru piemiņai». Pašvaldība pašlaik gaida drošības iestāžu atzinumu un tad lems, kā rīkoties. Domājams, arī šogad latviešu nīdēji tiks nolikti kādā nomaļā kaktiņā bez tiesībām izmantot skaņu pastiprinošu aparatūru.

Oficiālais skaidrojums

1943. gadā nacistiskā Vācija izveidoja Latviešu leģionu, tādējādi pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju, kas okupētājvalstij aizliedz iesaukt okupēto teritoriju iedzīvotājus militārajā dienestā. Lai apietu konvenciju, iesaucamie tika saukti par «brīvprātīgajiem». Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietumsods, bet vēlāk - nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos par darbību leģionā.

Avots: Ārlietu ministrija