Satraukumam par sociālo tīklu, piemēram, Facebook, bloķēšanu nav pamata – kas tāds nav savienojams ar demokrātisku valsts uzbūvi. To pēc sabiedrību pāršalkušo ziņu, ka iespējama sociālo tīklu bloķēšana, Neatkarīgajai apliecināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.
To, ka šāda iespēja pastāv, pēc Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdes, kurā KNAB priekšnieks ziņoja par biroja paveikto aizvadītajā gadā, ziņoja aģentūra LETA.
«Pašlaik birojs komunicē ar lielākajiem starptautiskajiem sociālo tīklu turētājiem, kuros ir iespējams izvietot maksas reklāmas. Vai šī komunikācija būs veiksmīga, šobrīd atbildēt nevaru. Likums skaidri nosaka, ka tām organizācijām un kompānijām, kuras nodrošina reklāmu par samaksu, izcenojumi KNAB jāiesūta līdz 9. maijam. Ja kompānijas nereaģēs, tad domāsim, kā rīkoties tālāk. Nav izslēgts, ka mums vajadzēs tiesas spriedumu par to, ka uz kādu laiku Facebook, piemēram, tiks bloķēts Latvijā,» atbildot uz komisijas deputātu jautājumiem, teicis J. Straume.
Saskaņā ar priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ikvienam medijam, kas publicē politiskās reklāmas, 150 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz KNAB savu reklāmas laukumu un laiku cenas. Birojs tās izmanto, lai kontrolētu partiju likuma ierobežotos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Līdz šim lielākie - kas vienlaikus ir arī ārvalstīs reģistrētie - mediji no šīs likuma prasības pildīšanas izvairījušies. Pieaugot sociālo tīklu ietekmei, KNAB vēlas situāciju mainīt. «Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas Latvijas teritorijā, ir jāpakļaujas Latvijas jurisdikcijai,» norāda J. Straume. KNAB vēlētos, lai Facebook reklāmas būtu ar norādītu izcelsmi un informāciju, kurš par to samaksājis, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegtu informāciju par samaksas apmēru.
Lai panāktu, ka likums tiek ievērots, KNAB, piesaistot arī Ārlietu ministriju, sācis saziņu ar lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču biroja priekšnieks nepieļauj, ka nonāks līdz sociālo tīklu bloķēšanai uz priekšvēlēšanu laiku. «Tas tika izrauts no konteksta. Tīklu bloķēšana nav iedomājama demokrātijā,» saka J. Straume un apliecina, ka nekas neliecina, ka komunikācijā ar ārvalstu uzņēmējiem būs jāiesaista tiesa.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne pauda, ka demokrātiskā sabiedrībā mediju, to skaitā sociālo tīklu, bloķēšana bez ļoti pārliecinošiem argumentiem nav iedomāja un pieļaujama.
Iepriekš sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš norādījis, ka viņam nav radusies pārliecība, ka birojs spēj efektīvi kontrolēt partiju finansēšanas jautājumus, īpaši, trešo personu naudas plūsmas. Šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, un šāds finansējums var tikt izmantots reklāmām sociālajos tīklos.
KNAB gan ir pretējās domās un pārliecinoši paudis, ka birojs ir spējīgs uzraudzīt politisko aģitāciju sociālajos medijos, tomēr regulējums aģitācijas laikā attiecībā uz ierobežojumiem internetā nav pietiekams un neatbilst mūsdienu interneta attīstības tendencēm.
KNAB norāda, ka atbilstoši iesniegtajās vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādītajai informācijai politiskās partijas un to apvienības 2017. gada pašvaldību vēlēšanu izdevumiem kopumā bija izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse summas bija izlietota par reklāmas izvietošanu. KNAB no pārbaudāmiem un identificējamiem avotiem ir secinājis, ka kopējā priekšvēlēšanu aģitācijai internetā iztērētā summa ir aptuveni 115 000 eiro.
Savukārt pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica analīze liecina, ka kopējā partiju pašreklāmas summa internetā pirms pašvaldību vēlēšanām bija aptuveni 117 000 eiro jeb 10,6% no visiem reklāmas izdevumiem.
