Ne tikai visu Latvijas biotopu fiziska apsekošana dabā un to sekojoša reģistrēšana ietilpst 9,5 miljonus eiro vērtajā dabas skaitīšanas projektā. Tā gaitā tiek izstrādāti arī dabas aizsardzības plāni 20 jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Iedzīvotājiem jābūt modriem, lai vides apsaimniekošanas ieceres nenonāktu pretrunā viņu interesēm.
Dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā tiek saskaņotas dabas aizsardzības, resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, lai tiktu saglabātas dabas vērtības. Teritorija tiek sadalīta dažādās zonās ar atšķirīgiem ierobežojumiem - vienā jāsargā ainava, citā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Tā kā plāns ir ilgtermiņa dokuments, kas ietekmēs cilvēku dzīves kvalitāti turpmākos 7 līdz 15 gadus, iedzīvotājiem šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi piedalīties sabiedriskajās apspriešanās un plānu izstrādātājiem deklarēt savas intereses. Lai pēc tam nenāktos bēdāties, ka savā mežā pat čiekurus lasīt nedrīkst, bet pie ezera telti uzsliet.
Pirmā informatīvā sanāksme jau notikusi Limbažos. Tur apspriesta dabas lieguma Dūņezers nākotne. Jāsargā te mītošie sikspārņi. Iedzīvotājiem kreņķi mazi, ezers savulaik notekūdeņu piešmucēts, un tiešām būtu labi to atveseļot. Pašvaldībā prognozē, ka lielāki satraukumi gaidāmi, kad tiks apspriesti Augstrozes ezera lieguma aizsardzības pasākumi, jo ap to ir daudz privātīpašumu.
Viļakā 5. martā notiks pirmā informatīvā sanāksme par dabas aizsardzības plāna dabas parkam Vecumu meži izstrādes sākšanu. Te sastopamas gandrīz visas Latvijā aizsargājamās dzeņu sugas. Vērtīgas mežaudzes ar vecām apsēm, kas kalpo par ligzdas kokiem melnajam stārķim un mazajam ērglim. Šajos mežos ir liels aizsargājamu un ļoti retu sūnu, ķērpju, sēņu un kukaiņu sugu skaits.
Salacgrīvā 6. martā notiks sanāksme par dabas aizsardzības plānu dabas liegumam Vidzemes akmeņainā jūrmala, kas ir Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Te jābūt piesardzīgiem, lai ar skarbiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem netiktu pilnībā aizliegts pludmales labiekārtojums. Tā tas notika Engurē, kur kāpās augošo silpureņu dēļ nācās klapēt ciet ērtāko publisko peldvietu.
7. martā Ļaudonā notiks informatīvā sanāksme par dabas aizsardzības plāna izstrādi dabas parkam Aiviekstes paliene. Tā ir teritorija, kas aptuveni 20 km garumā piekļaujas Aiviekstes upes krastiem. Tātad aktuāls jautājums, ko darīt ar ūdenstūristiem.
Daugavpilī 20. martā apspriesta tiks plāna izstrāde aizsargājamo ainavu apvidum Nīcgales meži, kur uzskaitītas 1200 tauriņu sugas.
Bebrenē 21. martā spriedīs par aizsardzības plānu Dvietes palienei, kas ir iecienīta putnu vērotāju izklaižu vieta.
Demenē 27. martā - par dabas parku Silene, kurā ietilpst 24 ezeri un vairāki mazi purvi.
Iespējams, lielākas kaislības dabas bagātību baudītāju vidū gaidāmas 28. martā, kad tiks apspriesta aizsardzības plāna izstrāde dabas parkam Ragakāpa, jo tas atrodas bagātajā Jūrmalas pilsētā.
Dabas aizsardzības pārvalde, kas pasūta šo plānu izstrādi pamatā privātām kompānijām, informē, ka uz sanāksmēm tiek aicināti visi, kuru intereses tiek skartas konkrētajās teritorijās, iedzīvotāji, iesaistītās iestādes, nevalstiskās organizācijas.
