Valdība nosaka, kādus strādniekus Latvijā var piesaistīt no ārzemēm
 
©F64

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Noteikumi paredz, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.

Pēc diskusijām ar mediķus pārstāvošajām organizācijām no profesiju saraksta svītrota ārvalstu mediķu piesaiste.

EM skaidroja, ka profesiju iekļaušana profesiju sarakstā tiek īstenota ar mērķi novērst darba tirgus neatbilstības īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī neierobežot augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājumu atsevišķās tautsaimniecības izaugsmei nozīmīgās profesijās, piemēram, zinātnieki un pētnieki.

EM uzsvēra, ka saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Pēc EM aprēķiniem, kopumā Latvija varētu piesaistīt ap 300 augsti kvalificētu viesstrādnieku. Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas un specialitātes. Visvairāk - 85 - speciālistus plānots piesaistīt apstrādes rūpniecībā, 51 - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, 36 - elektrotehnoloģijas un elektrotehnikas un būvniecības jomā, pa septiņiem - finanšu analīzes jomā un gaisa kuģu pilotus, kā arī divus zvejas kuģu vadīšanas jomas speciālistus.

Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt Eiropas Savienības "zilo karti" - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2. Otrkārt, citos gadījumos ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz desmit darba dienas.

Pēc EM aprēķiniem, kopumā Latvija varētu piesaistīt ap 300 augsti kvalificētu viesstrādnieku.

Pret informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertu iekļaušanu sarakstā iestājās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, bet Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pauda iebildumus pret zinātnieku iekļaušanu sarakstā. Neskatoties uz šiem iebildumiem, valdība tomēr apstiprināja EM izstrādāto sarakstu, bet Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) solīja sekot līdzi, lai arodbiedrību paustās bažas neīstenotos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā nodarbinātības nolūkā pirmreizēji izsniegtas 1736 uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet 2015.gadā tādas tika izsniegtas 1639 trešo valstu pilsoņiem.

Kopējais 2016.gadā piešķirto tiesību uz nodarbinātību trešo valstu pilsoņiem skaits pieaudzis līdz 6007, no kuriem lielākā daļa - 2765 - nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā, 528 - datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā, 310 - citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, 265 - iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas jomā, bet 230 ēdināšanas pakalpojumu jomā.