Rimšēvičs paziņo, ka neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata
 
©F64

Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.

"Es saprotu, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, iespējams, sarežģītākā manā mūžā. Es sajūtu milzīgu atbalstu no cilvēkiem, milzīgu atbalstu no cilvēkiem, kurus es nepazītu, no maniem draugiem, no manas ģimenes. Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt," otrdien preses konferencē teica Rimšēvičs.
Viņš arī atzina, ka viņu baida tas, ka tiesvedība varētu vilkties gadiem, un nebūs iesējas saņemt pilnvērtīgu, ātru un taisnīgu tiesu.

"Es esmu cilvēks, kurš ir stāvējis klāt daudzās Latvijai svarīgās lietās, daudzos svarīgos attīstības un vēstures mirkļos, un es uzskatu, ka mana palīdzība, Latvijas valstij tiesājoties pret ["Norvik bankas" īpašnieku Grigoriju] Guseļņikovu [..] varētu ļoti noderēt. Mana atkāpšanās ļautu tādiem cilvēkiem kā Guseļņikovs triumfēt," sacīja Rimšēvičs.

Viņš piebilda, ka šobrīd Guseļņikovs ir "atsedzis visas savas kārtis", tāpēc ir iespējams rīkoties.

Jautāts, vai trešdien, 21.februārī, viņš dosies uz darbu, Rimšēvičs atbildēja: "Šobrīd to ir grūti pateikt. Lai paiet šodiena".

Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu, par Latvijas finanšu tirgus reputāciju Rimšēviča neatkāpšanās gadījumā, viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tiesībsargājošajām institūcijām. "Par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tām tiesībsargājošajām instancēm, kuras šo gatavoja, bija gatavas uz šādu soli. Ņemot vērā, ka Rimšēvičs ir pietiekami augsta amatpersona un jebkādas procesuālas darbības var izraisīt šādu sabiedrisko rezonansi, visam bija jābūt sagatavotam, lai uzreiz var uzrādīt apsūdzību, būtu ātra tiesvedība, kuras ceļā pierādīti ir vai nav vainīgs," teica advokāts.

Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015.gada, draudot pretējā gadījumā pret "Norvik banku" vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot "Norvik bankas" īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

"Norvik banka" arī iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

Tāpat aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās. Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.

KNAB sāktajā kriminālprocesā tika aizturēti Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien, 16.februārī, Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas, 18.februāra, vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja.

Rimšēviču no Valsts policijas izolatora, kur viņš atradās kopš nakts uz svētdienu, atbrīvoja pirmdienas, 19.februāra, vakarā.

Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kuru "kāds labs Rimšēviča draugs" jau esot iemaksājis Valsts kases kontā, informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Ar aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata pēc viņa aizturēšanas klajā nāca virkne politiķu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.