Latvijas dabas skaitīšanā apsekota aptuveni trešdaļa projektā ietvertās Latvijas teritorijas, un 22 procentus no tās eksperti klasificējuši kā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.
Sākot projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā īstenošanu, Dabas aizsardzības pārvalde apsolīja, ka līdz pilnas informācijas apkopošanai nekādi jauni saimnieciskās darbības apgrūtinājumi veidoti netiks - ekspertiem esot spēkā konfidencialitātes līgums, un viņi projektā iegūtās ziņas nedrīkst izmantot citādi, kā vien nodot pasūtītāja rīcībā. Tehniski iespējams, ka pērn saskaitītas bioloģiski vērtīgas pļavas vietā rudenī dīžāsies trekni migloti kvieši. Taču te veidojas juridiska problēma, jo biotopi ir aizsargājami. Ja pļavas vairs nav, kviešu sējējam var sanākt nepatikšanas.
Sankcijas gan nav, gan ir
Sugu un biotopu aizsardzības likums aizsargā Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas. Prasība par zālāju aizsardzību izriet no ES regulām. Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka patlaban normatīvajos aktos sankcijas par biotopa «bioloģiski vērtīgs zālājs» iznīcināšanu nav paredzētas. Taču vispārīgu normu Neatkarīgā atrada Ministru kabineta noteikumos Par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas. Kaitējums īpaši aizsargājamam biotopam (tostarp uzaršana) jāatlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 kvadrātmetriem iznīcinātā vai bojātā biotopa. Turpat noteikti arī sodi par aizsargājamu sugu īpatņu iznīcināšanu. Piemēram, ja puķainajā pļavā līdz kviešu iesēšanai auga zalkšu dzegužpuķes (Orchis morio L.), kaitējumu atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
Aizsargājami augi Latvijā ir atrodami daudzviet arī ārpus aizsargājamām teritorijām, un pašlaik eksperti tos oficiāli reģistrē. Dabas aizsardzības pārvalde gan skaidro, ka praksē šādu biotopu - bioloģiski vērtīgu zālāju - aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Jāskatās lauku bloku kartē
Bažas par šo juridisko neskaidrību bijušas jau no paša sākuma, no kura brīža biotops kļūst neaizskarams. Zemnieku saeimas eksperte Iveta Grudovska atgādina, ka teorētiski ar valdību panākta vienošanās -zemniekiem un mežsaimniekiem jālolo aizsargājamās vērtības, kas iekļautas Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, bet jauni apgrūtinājumi pagaidām ieviesti netiks. Tātad, ja Lauku atbalsta dienesta lauku bloku kartē puķainajā pļavā aizsargājams biotops neuzrādās - kviešus var droši sēt. Ja parādās, iecerētā saimniekošana jāpārskata. Pēc pāris mēnešiem, kad sāksies pavasara zemes darbi, varēs redzēt, vai vienošanās tiek ievērota. Iveta Grudovska atzīst, ka zemnieki priecātos par lielāku skaidrību, taču pagaidām projekta īstenotāji lauksaimnieku organizācijas neesot uzrunājuši. Pieejama vien vispārēja Dabas aizsardzības pārvaldes informācija par līdzšinējo projekta virzību.
Nauda paņemta, art aizliegts
Kopumā «dabas skaitīšanā» 2017. gadā apsekota teritorija gandrīz 57 000 hektāru platībā, kurā potenciāli bija iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No apsekotās platības tikai 22 procenti atzīti par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu. Februāra sākumā pārvalde nosūtījusi ap 5000 vēstuļu zemju īpašniekiem, kuru īpašumos vērtīgie zālāji konstatēti, «informējot arī par iespēju pieteikties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu, ja bioloģiski vērtīgā zālāja platība pārsniedz 0,3 hektārus». Šai iespējai jākalpo par stimulu konkrētajā teritorijā kviešus brīvprātīgi nesēt līdz mikrolieguma izveidošanai. Ja nauda paņemta, art aizliegts. Dabas skaitīšanas projektā pašlaik turpinās klusais periods, tiek analizēti pērn iegūtie dati. Pavasarī pļavas uzziedēs, un eksperti atkal dosies lauka pētījumos. Priekšā vēl aptuveni divas trešdaļas darba. Īpašniekiem, kuru teritorijas tiks apsekotas, aprīlī tiks nosūtītas brīdinājuma vēstules.
Jāatgādina, kopumā dabas skaitīšanas projektā līdz 2020. gadam iecerēts iztērēt 9,5 miljonus eiro.
