Neviens ar masalām saslimušais bērns nav bijis vakcinēts – divu bērnu gadījumā bijusi vecāku nostāja – bērnus nevakcinēt ne pret vienu infekcijas slimību, bet vismazākajam pacientam – tikai četrus mēnešus vecai meitenītei – vēl nebija pienācis laiks vakcinēšanai.
Saslimstība ar masalām pieaug kopš pagājušā gada decembra un paškaik ir apstiprināti 14 masalu gadījumi. Slimību profilakses un kontroles centrs šo masalu izplatīšanos Latvijā nesauc par uzliesmojumu, taču rūpīgi seko situācijai gan Latvijā, gan Eiropā, ņemot vērā, ka daudzās valstīs saslimušo nu jau ir tūkstošiem. Latvijas iedzīvotājus pasargā stiprā kolektīvā imunitāte, proti, ja vakcinēto īpatsvars pārsniedz 95 procentus no visiem iedzīvotājiem, tas pasargā arī daudzus nevakcinētos. Taču, kā rāda pieredze, ne visus.
Uzliesmojums Eiropā
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2018. gada janvāra pārskatā par masalu uzraudzības datiem ziņo par 14 393 masalu gadījumiem, kas reģistrēti no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Par masalu saslimšanas gadījumiem pēdējo 12 mēnešu laikā ziņots visās valstīs, izņemot Latviju (vēl nebija reģistrēti pērnā gada decembra saslimstības dati) un Maltu. Visvairāk masalu gadījumu reģistrēts Rumānijā (5966), Itālijā (4985) un Vācijā (937), kas veido 83 procentus no visiem reģistrētajiem gadījumiem.
Latvijā - gadījumi
Latvijā ar masalām slimo reti. Pēdējais slimības pacēlums reģistrēts pirms vairākiem gadiem, kad saslima 36 cilvēki, pārsvarā pieaugušie. Šāds slimības pacēlums sācies arī tagad - kopš pagājušā gada decembra epidemiologi reģistrē vienu masalu gadījumu pēc otra, diemžēl arī bērniem. Decembrī laboratoriski apstiprinātas masalas pieciem, šogad janvārī - deviņiem. Pirmie divi saslimušie pērn decembrī bija lidostas darbinieki (visticamāk, tas nozīmē, ka masalas iegūtas no kāda ieceļotāja), arī nākamie saslimušie saistīti ar ceļošanu - saslima divi vienas ģimenes bērni, trīs un sešus gadus veci - ģimene nesen kā bija atgriezusies no ceļojuma uz Taizemi.
Kā un kur kāds inficējies ar masalām, ne viemēr var droši pateikt, Neatkarīgajai saka Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Ieva Kantsone. Tomēr epidemiologi uzskata, ka tālākā masalu izplatīšanās jau notikusi Latvijā. Viens no saslimušajiem ir mazulis - četrus mēnešus veca meitenīte. Vecākajam masalu slimniekam ir 57 gadi, bet vidējais vecums - 27 gadi. Pieci no saslimušajiem ir no vienas ģimenes, visi radinieki. Masalas ir ļoti lipīga infekciju slimība, tāpēc, ja ģimenē viens ir inficējies, ir ļoti augsta iespējamība, ka saslims visi, kuri nav vakcinējušies vai arī ir vakcinēti daļēji.
Bērni - nevakcinēti
Epidemiologi analizējuši situāciju par vakcināciju pret masalām. Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts - divus lielākos vienas ģimenes bērnus nevakcinēja, jo tāda bijusi vecāku nostāja - nevakcinēt ne pret vienu infekciju slimību. Bet zīdainītim, kas saslimis ar masalām citā ģimenē, vēl nebija pienācis laiks vakcinēties. Pret masalām vakcinē gada līdz pusotra gada vecumā.
Par četriem pieaugušajiem slimniekiem nebija datu - vakcinēti vai ne, jo nebija ne potēšanas pasu, ne arī ierakstu slimības vēsturē, savukārt divi gados vecākie pacienti savulaik bija vakcinēti, taču tikai ar vienu vakcīnas devu. «Pret masalām sāka vakcinēt 1968. gadā, un tobrīd izmantoja vienu vakcīnu devu, taču vēlāk pēc tālākas izpētes secināja, ka ar vienu devu ir par maz, un kopš 1986. gada vakcinē ar divām devām,» stāsta I. Kantsone. Taču, kā izriet no Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pieci saslimušie ar masalām bija vakcinēti, turklāt ar divām vakcīnas devām. Šo faktu epidemioloģe komentē, skaidrojot, ka arī masalu vakcīna simtprocentīgi neaizsargā pret saslimšanu, taču lielāko daļu - 97 procentus - iedzīvotāju tā aizsargā, turklāt aizsargā pret smagam komplikācijām, ko masalas var radīt. Masalas nav tikai niezoši izsitumi, bet var izraisīt pneimoniju, vidusauss iekaisumu, encefalītu un citas papildu saslimšanas. Masalas ir bīstamas grūtniecēm, ja viņas nav vakcinētas vai nav pārslimojušas bērnībā, slimība var draudēt ar spontāno abortu.
Epidemioloģe stāsta, ka viens masalu pacients var inficēt 12 - 18 citus cilvēkus (gripas gadījumā šie skaitļi ir 1 - 4, bet par ļoti lipīgām uzskatīto vējbaku situācijā - 5 - 8). Atšķirībā no Rumānijas, Latvijas priekšrocība ir tā sauktā kolektīvā imunitāte, proti, pret masalām vakcinējušies vairāk nekā 95 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ierobežo masalu strauju izplatību, tiklīdz kā masalu vīruss atduras pret aizsargsienu, viņš neko izdarīt nespēj.
