2012. gadā SIA Rīgas meži nolēma atvērt jaunu lappusi uzņēmuma darbībā – lai nodrošinātu kvalitatīvāku mežu apsaimniekošanas procesu un mežu kopšanas laikā iegūtajai koksnei radītu pievienoto vērtību, uzņēmums atteicās no ārpakalpojumiem mežu kopšanā, kā arī sāka savas zāģētavas būvniecību. 2013. gadā zāģētava tika nodota ekspluatācijā, un kopš tā laika cirtēs iegūtā koksne tiek pārstrādāta kokzāģētavā Norupe.
Katram kokam tiek radīta pievienotā vērtība
Uzņēmuma ražošanas daļas vadītājs Jānis Stankevičs, kura atbildībā ir gan pašu spēkiem veiktā mežizstrāde, gan zāģētava, uzsver: «Mežu kopšanas cirtes ir pats svarīgākais process meža dzīvē - no tā, cik pareizi tas tiek izdarīts, ir atkarīgs, kāda būs meža ražība un pievienotā vērtība nākotnē. Tāpēc SIA Rīgas meži savulaik atteicās no ārpakalpojuma un šo atbildīgo darbu veikšanai radīja savu struktūrvienību, uzņemoties pilnu atbildību par nākotnes mežu. Vienlaikus lielu uzmanību pievēršam tam, lai Latvijas mežos iegūtajai koksnei šeit pat Latvijā tiktu radīta pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība - Rīgas mežu darbības stratēģija neparedz izejvielu - zāģbaļķu - eksportēšanu pa lēto, bet gan maksimāli efektīvu saimniekošanu Latvijas tautsaimniecības interesēs - sākot ar darba vietu nodrošināšanu mežu kopšanā, līdz pat atbildīgai koksnes dziļākai pārstrādei. Lai radītu pilnvērtīgu priekšstatu ne tikai par uzņēmuma darbību, bet arī sniegtu informāciju par to kā aug, kā tiek selekcionēts, stādīts un kopts mežs, mūsu speciālisti aicina uz zaļo klasi. Tā ir izglītojoša ekskursija - mācību nodarbība vidē kopā ar ļoti zinošiem speciālistiem, kuri uzskatāmi izstāsta un izrāda visu par mežu - sākot no čiekura, koka sēkliņas, stāda līdz zāģētavai.»
Kopumā gadā SIA Rīgas meži iegūst ap 200 tūkstošus kubikmetru koksnes, no tiem ap 50 tūkstoši kubikmetru ir sīkkoksne, bet ap 60 tūkstoši kubikmetru ir lielā diametra zāģbaļķi, kas tiek pārdoti citām Latvijas zāģētavām, pārējais nonāk tirgū kā papīrmalka, malka, gulšņi un cits sortiments. Viss sīkkoksnes apjoms tiek pārstrādāts zāģētavā Norupe, iegūstot dēļus, ko tālāk pārdod līmētā koka mēbeļu ražotājiem. Savukārt lielāka diametra zāģbaļķi tiek pārstrādāti būvmateriālos. Absolūti lielāko daļu iegūto sīkkoksnes dēļu pārdod Latvijas mēbeļu ražotājiem. Līdz ar to SIA Rīgas meži apsaimniekotajos mežos iegūtajai salīdzinoši lētākajai sīkkoksnei, to pārstrādājot šeit pat Latvijā, tiek radīta liela pievienotā vērtība.
Zāģētava - darba vietas, nodokļi un bezatlikuma saimniekošana
Šobrīd kopumā zāģētavā ir nodarbināti 64 strādājošie, kam nodrošināti labi darba apstākļi - sākot ar darba apģērbu, atpūtas telpām, apsildītu ražošanas cehu un beidzot ar labu algu. SIA Rīgas meži īpaši lepojas, ka uzņēmums iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas jeb tā sauktajā Latvijas godīgāko uzņēmumu baltajā sarakstā, ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē, vienlaikus spēj nodrošināt atalgojumu, kas ir augstāks par nozarē vidējo, un veiksmīgi konkurēt tirgū. Arī zāģētavas iekārtas ir mūsdienīgas - nav nepieciešams smags fiziskais darbs. Tajā pašā laikā strādīgas darba rokas un izveicība ir nepieciešama - ne viss ir automatizēts. Apstrādes rezultātā iegūtā meža biomasa tiek izmantota kā kurināmais, lai nodrošinātu telpu apsildi un kaltes vajadzības. Arī iegūtās skaidas un šķelda tiek pārdota granulu ražotājiem. Perspektīvā plānota savas granulu ražotnes izveidošana zāģētavas teritorijā.
Taps jauna zāģētava
Runājot par attīstības perspektīvām, speciālists skaidro: «Šobrīd iegūto lielo diametru zāģbaļķus pārdodam citām zāģētavām, jo esošā zāģētava ir piemērota tikai mazo diametru baļķu pārstrādei. Tāpēc tuvāko gadu laikā plānots iegādāties un uzstādīt jaunu - ražīgāku un modernāku zāģēšanas līniju, lai praktiski visu Rīgas mežos iegūto koksni, tostarp kopšanas, izlases un kailcirtēs iegūto, varētu pārstrādāt Norupē. Šāda pieeja diversificēs riskus situācijās, kad mainās tirgus konjuktūra - ja tiek radīta iespēja visus iegūtos zāģbaļķus apstrādāt uz vietas, varam būt elastīgi un piedāvāt tirgū to, kas tajā brīdī ir nepieciešams. Mums kā pašvaldības uzņēmumam svarīga ir ne tikai sociāli atbildīga, bet arī ekonomiski pamatota un iespējami efektīvākā saimnieciskā darbība.
