Pēdējo dienu atkušņa, nokrišņu un ledus iešanas dēļ daudzās upēs valsts rietumu un centrālajā daļā turpinās ūdens līmeņa celšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lielākais ūdens līmeņa kāpums - 2,7 metri kopš pagājušās nedēļas - reģistrēts Lielupē pie Staļģenes, kur otrdienas pēcpusdienā sākās ledus iešana. Tajā skaitā trešdienas rītā ūdens līmenis īsā laikā cēlies par pusmetru. Pie Mežotnes ūdens līmenis šonedēļ krasi svārstījies, trešdienas rītā tas ir par 80 centimetriem augstāks nekā pirms nedēļas.
Vietām applūdušas Lielupes palienes. Ūdens līmenis kāpj arī Jelgavā un lejpus pilsētas, bet pagaidām upes posmā no Jelgavas līdz Jūrmalai ūdens līmenis nav sasniedzis janvāra sākumā novēroto maksimumu. Ledus un ūdens masām no Staļģenes virzoties lejup pa upi, arī Jelgavā var sagaidīt strauju ūdens līmeņa celšanos.
Ūdens līmenis paaugstinās arī Lielupes baseina upēs. Viesītē, Mūsā, Svētē, Tērvetē, Bērzē un Misā pēdējās dienās tas caurmērā kāpis par metru.
Arī Kurzemes upēs daudzviet turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, kopējais ūdens līmeņa kāpums pārsvarā nav pārsniedzis metru, bet Ventas augštecē ūdens pacēlies par vairāk nekā diviem metriem, pie Kuldīgas ūdens līmenis Ventā trešdienas rītā ir 1,7 metrus augstāks nekā pirms nedēļas.
Ogres upē pie Ogresgala pēdējā diennaktī novērotas ūdens līmeņa svārstības ledus kustības dēļ, Ogres pilsētā ūdens līmenis upē nav augsts.
Mazās Juglas novērojumu stacijā nedēļas sākumā reģistrēts straujš ūdens kāpums ledus iešanas dēļ un tam sekojošs kritums. Lielajā Juglā ūdens līmenis saglabājas zemāks nekā janvāra sākumā.
Lielākajā daļā Vidzemes un Latgales upju ūdens līmenis ir zemāks nekā janvāra sākumā, un tikai vietām tas nedaudz paaugstinās.
Pēdējā diennaktī Daugavā ūdens līmenis praktiski nav mainījies. Upes posmā no Līvāniem līdz Pļaviņām saglabājas ledus sastrēgums un risks, ka, tam izkustoties, ūdens līmenis krasi kāps.
