Piena cenas kritums līdz veikaliem nav nonācis
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Lai gan daļa Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu šomēnes par pienu zemniekiem maksā par 5 līdz pat 7 centiem mazāk nekā aizvadītā gada decembrī, sviesta, krējuma un citu piena produktu cenas veikalos būtiski nav mazinājušās.

Lai noskaidrotu piena nozarē iesaistīto dalībnieku viedokli par svaigpiena iepirkumu cenu samazinājuma iemesliem un tendencēm, Konkurences padome (KP) tikās ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvjiem. KP secinājums - starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības.

Ar lielu laika nobīdi

Tikšanas laikā atklājās, ka periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Tāpat tika secināts, ka piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis apliecināja, ka svaigpiena cenu kritums pagaidām nav atspoguļojies zemākā, no piena pārstrādātājiem saņemtā iepirkuma cenā un līdz ar to samazinātā veikalu plaukta cenā. Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvis norādīja, ka nepietiekamie ieņēmumi no piena produktu eksporta un iekšzemes patēriņa kritums piena produktiem nedod iespēju veidot piena pārstrādi rentablu. Līdz ar to KP secina, ka pārstrādātāju ražošanas jaudas netiek pilnībā izmantotas. Vienlaikus biežās akcijas piena produktiem lielveikalos apliecina, ka piena pārstrādātāji tomēr nodod pircējiem ieguvumus no cenu samazinājuma regulāro akciju veidā.

«Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva, un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau labajos laikos meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» uzsvēra KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Prasa korektumu

Konkurences padome secina, ka piena nozarei bija un ir raksturīgs cikliskums. Lai gan pašreizējo svaigpiena cenu kritumu pārstrādātāji dēvē par cenu svārstībām, tomēr ir skaidrs, ka no tām svaigpiena ražotāji nebūs pasargāti arī nākotnē, jo to izraisa vairāku faktoru kopums: gan izejvielu un piena produktu, t.sk. industriālā piena pulvera, pieprasījums un konjunktūra ārvalstu tirgos, gan vietējā piena nozares specifika - pirmām kārtām būtiska svaigpiena pārprodukcija, zemnieku saimniecību sadrumstalotība, mazefektīva svaigpiena pārstrāde un eksporta tirgu trūkums.

Zemnieki gatavi apvienoties

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) norāda, ka piena iepirkuma cena no 35-36 centiem par kilogramu piena tika samazināta līdz 28-30 centiem par kilogramu. LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane ir sašutusi par veidu, kā pārstrādātāji paziņoja par cenu samazinājumu, un norādīja, ka «zemniekiem nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60% vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40% piena, būtu jāizkauj.