Sociālās uzņēmējdarbības veicinātājs Latvijā
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

«Labdarība ir apsveicama un atbalstāma prakse, taču tai bieži vien ir īslaicīgs efekts. Gribēju cilvēkiem piedāvāt ko ilglaicīgāku, iespēju pašiem iesaistīties, atgriezt viņus apritē, nevis tikai Ziemassvētkos pasniegt labdarības dāvanas,» stāsta Andrs Hermanis. Viņš pirms 10 gadiem nolēma realizēt sociālā biznesa ideju, tajā iesaistot vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Vienam projektam sekoja nākamais, un šobrīd viņš jau vairākām personām nodrošina algotu darbu, mērķis ir komandu paplašināt.

Materiāls un mentāls piepildījums

Andra visa līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar grafiskā dizaina un reklāmas jomu. «Reiz aizdomājos, ka starp mums ir cilvēki - neredzīgas un vājredzīgas personas, kas redz un sajūt lietas citādāk nekā vairākums. Rādās vēlme kopā ar viņiem radīt ko jēgpilnu, nevis klasiskā izpratnē šiem cilvēkiem ko noziedot, bet viņus iesaistīt, jo ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs gan materiāls, gan mentāls piepildījums,» atceras Andrs.

Viņa ceļi krustojās ar Rīgā, Strazdumuižā, dzīvojošajiem, un 2007. gadā tapa pirmais sociālā biznesa projekts - ceļojošā izstāde Ar rokām aiztikt!, kurā plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar neredzīgu bērnu veidotām lielformāta fotokolāžām. Rezultātā tika iegūti 15 000 eiro, kas tika novirzīti Strazdumuižas internātvidusskolai 10 digitālo lasāmo aparātu iegādei. Lai iegūtu izstādes rīkošanai vajadzīgo finansējumu, tika uzrunāts gan Sabiedrības integrācijas fonds, gan Valsts kultūrkapitāla fonds, taču tur ieinteresētas personas neizdevās atrast, taču atsaucās Sony uzņēmums.

Atbalsts vairāk nekā 300 cilvēkiem

Pēc izstādes Andrs saprata, ka uzsāktais ceļš ir jāturpina. «Bija divi impulsi: pirmkārt, sabiedrība izrādīja lielu interesei, otrkārt, iesaistītajiem cilvēkiem projekts sniedza prieku - viņiem patika līdzdarboties, izpausties.» Andrs gan atzīst, ka sākotnēji uzrunāto cilvēku acīs bija jaušama skepse, neticība, vai maz ir vērts iesaistīties, vai projekts nebūs vien tāds ķeksīša pēc rīkots pasākums, lai kāds varētu paspodrināt sev spalvas. Taču apjaušot, ka skepsei nav pamata, cilvēki atvērušies. Viena aktivitāte nomainīja citu, un tā gadu no gada vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem tika dota iespēja dažnedažādi radoši izpausties. Kopš 2007. gada ir palīdzēts vairāk nekā 300 vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā. «Papildus digitāliem lasāmiem aparātiem, piemēram, ar mūsu aktivitātēm ir izremontēts mākslas kabinets Strazdumuižas internātvidusskolā, papildināta gan skolas, gan Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar vērtīgu literatūru Braila rakstā, piesaistīti vairāki finansiālie atbalstītāji neredzīgo cilvēku vajadzībām.»

Savukārt 2014. gadā vājredzīgas un neredzīgas personas jau sāka radīt taustāmas lietas, bet pērn tika nodibināts uzņēmums BlindArt, kas piedāvātu pastāvīgu darbu minētajai mērķgrupai.

Konkurē ar unikalitāti

Pēdējo gadu laikā viņi ir radījuši, piemēram, bērnu pasaku grāmatas Zeķu zagļa medības četrās daļās, kuras stāstu uzbūruši Latvijas Neredzīgo biedrības dalībnieki. Bet Strazdumuižas internātvidusskolas neredzīgie un vājredzīgie skolēni rūpējās par grāmatas ilustrācijām. Bērni izmantoja iepriekš sagatavotus trafaretus, kurus lika uz papīra un, vadoties pēc taustes, izdūra tiem apkārt koordinācijas punktus. Trafareta siluetu viņi izkrāsoja. Grāmata izdota gan latviešu, gan angļu valodā un domāta gan neredzīgiem, gan redzīgiem ķipariem. Tai ir izglītojošs raksturs, jo tā māca, piemēram, ciparus, krāsas, pieklājības normas, stāsta par drošību virtuvē.

Tāpat ikviens interesents var iegādāties (darbojas internetveikals - blindart.lv) porcelāna šķīvjus ar unikāliem zīmējumiem. Tūliņ pārdošanā nonāks jaunākā kolekcija.

«Mēs radām premium segmenta produktus. Mēs nevaram konkurēt ar cenu, jo mums izstrādes un ražošanas process ir ilgāks, dārgāks un sarežģītāks, kas, protams, ietekmē gala cenu. Mēs nevaram konkurēt, piemēram, ar Ķīnas un Polijas precēm. Bet varam izcelties ar savu unikalitāti, stāstu, kā produkts ir radies, viss ir roku darbs,» skaidro BlindArt dibinātājs.

20 000 eiro straujākai izaugsmei

Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jaunas interjera un modes produktu līnijas izveides. kas veidota unikālajā Šibori tehnikā. Šī tehnika radusies Japānā 6.-7. gs., un šie produkti ir radīti sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Lai radītu šiborētu audumu, nepieciešama pirkstu veiklība un liela pacietība. Ir iecere tirgū piedāvāt dizaina pufus, spilvenus, somas, iepirkuma maisiņus un ne tikai.

Andrs stāsta, ka vērtīgs atbalsts šīs idejas realizēšanā ir iegūtais finansējums 20 000 eiro Altum sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros. Principā BlindArt ir pirmais šāda granta saņēmējs Latvijā. «Pateicoties granta finansējumam, mēs iesaistīsim sākotnēji trīs neredzīgos cilvēkus, bet saskaņā ar biznesa un attīstības plānu ir paredzēts šo skaitu nākotnē palielināt vismaz līdz desmit, izveidojot patstāvīgi funkcionējošu darba vidi neredzīgu cilvēku nodarbināšanai. Grants kalpos kā labs atspēriena punkts, lai uzņēmums varētu tālāk attīstīties, bet pašlaik pats svarīgākais ir nostāties stabili uz abām kājām, saprast, ko un cik daudz mēs varam paveikt ar esošajiem cilvēkresursiem.»

Trīs darbinieki ar īpašām vajadzībām

Pašlaik BlindArt komandu veido septiņi cilvēki, no tiem trīs ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, taču mērķis ir viņu pulku kuplināt un piedāvāt darbu tiem, kurus daudzviet, būsim godīgi, negaida atplestām rokām. Andrs norāda, ka mērķgrupu neplāno paplašināt - fokuss būs cilvēki ar nopietniem redzes traucējumiem. «Esam viņus iepazinuši, sapratuši, kā sastrādāties. Pieņemot darbā, piemēram, vājdzirdīgu cilvēku, būtu nepieciešama cita pieeja. Negribam mētāties. Katrai mērķgrupai ir sava specifika.»

Daļa (ap 40%) saražotās produkcijas ir aizceļojusi uz ārvalstīm, uzņēmums gan vēl mērķtiecīgi nav sevi virzījis uz eksportu. Tas būs viens no nākotnes uzdevumiem. «Mums ir vēl jāizpilda, tā teikt, mājas darbs - jāsaprot, cik lielu apjomu mēs varam pacelt. Jāsakārto daudzas citas nianses, lai droši sevi popularizētu ārvalstīs,» stāsta sociālais uzņēmējs.

Vēl jāizglīto

Andrs secina, ka desmit gadu laikā, kopš viņš rosās sociālajā uzņēmējdarbībā (tolaik gan šādu jēdzienu nelietoja), kustība Latvijā ir vērsusies plašumā, ir izveidota Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, pieņemts Sociālā uzņēmuma likums.

«Tiesa, sabiedrība kopumā par šiem jautājumiem vēl ir jāizglīto, jo daļa līdz galam nesaprot, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība. Uz to raugās ar neticību, ar domu, ka tur noteikti slēpjas kādi zemūdens akmeņi. Bet principā sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kuru virza sociāls mērķis. Kad savā komandā meklējām papildspēkus uzņēmuma administratīvajā daļā, biju pārsteigts, cik daudz pieteikumu saņēmām. Un kandidāti nebija cilvēki, kam vienkārši vajadzīgs kaut kāds darbs. Viņi apzināti vēlējās iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā un bija gatavi aiziet arī no labi apmaksātām darba vietām. Tas liek secināt, ka ir cilvēki, kas vairs nedzenas pēc naudas un grib darbu ar pievienoto vērtību,» spriež Andrs.

***

UZZIŅAI

• Attīstības finanšu institūcijas Altum sadarbībā ar Labklājības ministriju īsteno sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai - atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī ir citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi. Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri būs reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai. Būtisks nosacījums uzņēmumiem - viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā. Aizvadītā gada beigās bija iesniegti jau vairāk nekā 80 pieteikumi dalībai projektā, 51 no tiem ir pozitīvs atzinums, un tie ir reģistrēti.

• Plašāka informācija par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu ir pieejama www.altum.lv

***

VIEDOKLIS

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

BlindArt lieliski iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību - uzņēmums darba tirgū integrē cilvēkus ar redzes traucējumiem, tādējādi veicot svarīgu sociālu funkciju. Vienlaikus šī uzņēmuma darbības pamatā ir detalizēts un pārdomāts biznesa plāns ar mērķi spēt darboties pēc uzņēmējdarbības principiem. Esam gandarīti, ka grants uzņēmumam BlindArt būs pakāpiens šī mērķa sasniegšanai. Aicinu arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā. Tieši šādiem, ilgtspējīgiem un dzīvotspējīgiem sociālo uzņēmumu projektiem ir paredzēts Altum grants.



 
Komentāri Skatīt