Simtgades pasākumu kulminācija – novembrī
©F64

Latvijas simtgades programmā plānoti vairāk nekā 1000 pasākumu – gan valsts, gan pašvaldību mērogā, bet kā trīs lielākos programmas rīkotāji izceļ XXVI dziesmu un XVI deju svētkus, īpašu programmu skolēniem Latvijas skolas soma un novembra notikumus kā kulmināciju.

Svētku programma iesākās jau pērn 4. maijā ar Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītajiem Baltā galdauta svētkiem, tāpat to iezīmēja akcija Apskauj Latviju un Latgales kongresa simtgades pasākumi. Tie ir tikai trīs pieturas punkti, bet kopumā bijuši jau ap 150 sarīkojumi. Taču vispār to būs vairāk par tūkstoti - gan valsts, gan pašvaldību iniciētas norises, gan Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīti sabiedrības iesaistes projekti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Selga Laizāne, piebilstot, ka plānota arī plaša starptautiskā programma aptuveni 70 valstīs.

Ja jāizceļot šā gada svētku programmas stūrakmeņi, tie būtu šādi: XXVI dziesmu un XVI deju svētki, Latvijas skolas soma un novembra pasākumi kā kulminācija un valsts ieiešana nākamajā simtgadē. Taču bez šiem trim vaļiem būšot arī virkne citu, piemēram, 3. maijā tiks atvērta Latvijas muzeju lielā izstāde Latvijas gadsimts Nacionālajā vēstures muzejā. Būs arī starptautiskais folkloras festivāls Baltica, Senās uguns nakts, kad ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ap Baltijas jūru tiks iedegti ugunskuri, bet 100 dienas pirms 18. novembra - Simtgades zaļumballe. Tāpat plānotas norises uzņēmējiem: starptautiskais uzņēmēju forums Atklāj Latviju, Latviju reprezentējošs stends lidostā Rīga, kā arī pasākums Lauki ienāk Rīgā (tam pirms pieciem gadiem bijusi liela atsaucība, jo to apmeklējuši ap 30 000 cilvēku). Tiešā veidā simtgades programmā iesaistīti vairāk nekā 200 uzņēmēji.

Kā īpašs pasākumu klāsts, kas paredzēts skolēniem, jāakcentē Latvijas skolas soma. Pateicoties valsts finansējumam, Latvijas jaunākā paaudze varēs iepazīties ar četrām saturiskajām jomām - valstiskuma attīstības vēsturi, profesionālās kultūras vērtībām un izpausmēm, zinātni un inovācijām, dabu un ainavām. Starta poga šai programmai tiks nospiesta 1. septembrī, un 6. septembrī būs oficiāla tās atklāšana. Kāpēc ne agrāk? Lai labāk sagatavotu un izplānotu pasākumus, it īpaši 7. līdz 9. klašu audzēkņiem, kuriem, kā liecinot informācija, šobrīd to skaits ir visai ierobežots, sacīja programmas vadītāja Aija Tūna. Katra pašvaldība pati lems par tai piešķirto līdzekļu tēriņu (tos piešķirs, ņemot vērā skolēnu skaitu) dažādiem pasākumiem. KM rosināšot pēc iespējas vairāk tos sasaistīt ar mācību priekšmetu programmu, lai izglītošanās process būtu pēc iespējas jēgpilnāks. Pērn jau rīkoti divi pilotprojekta cikli, kur piedalījās četras pašvaldības, kam tika piešķirts neliels finansējums.

S. Laizāne mudināja skolēnus piedalīties arī pilsoniskās līdzdalības un labo darbu maratonā, kurš notiks trīs posmos, kas noslēgsies 2019. gada martā. Iepazīties ar visām šīm iniciatīvām pamatīgāk varot mājaslapā Latvija 100, kur kalendārā ir ietverti visi pasākumi gan valstiskā, gan pašvaldību mērogā.



 
Komentāri 1 Skatīt [1]
Skatīt komentārus [1]