Latviešu valodas reformators – bez pieminekļa
NEBŪS. Pirms vairākiem gadiem latviešu valodnieku Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha piemineklim vieta bija nolūkota pretim Latvijas Universitātes galvenajai ēkai, taču idejas īstenotāji pirms tam nebija noskaidrojuši, vai tur maz ļaus ko uzstādīt ©F64

Šodien ir 165. dzimšanas diena valodniekam un sabiedriskajam darbiniekam Kārlim Mīlenbaham. Viņa piemiņa šodien tiks godināta Lielajos kapos un dzimtajā pusē – Kandavā. Taču pirms vairākiem gadiem iecerētā ideja par pieminekli Latvijas ievērojamākajiem valodniekiem Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam tā arī palikusi neīstenota. No nulles nebūtu jāsāk, taču – nav naudas un nav uzņēmīga cilvēka, kurš šo ideju īstenotu.

Abi valodnieki uzrakstījuši grāmatu Latviešu valodas gramatika. Pateicoties K. Mīlenbaham, mēs rakstībā izmantojam latīņu alfabētu - viņš vadīja ortogrāfijas reformu, gotisko rakstību nomainot uz latīņu. Ja K. Mīlenbahs nebūtu to izdarījis, kas zina, kāda šodien būtu mūsu rakstība. Var teikt, ka viņš palīdzēja tapt vienam no ķieģelīšiem valstiskuma pamatos - valodai.

K. Mīlenbaha dzimtajā pusē viņa atcerei ik gadu rīko pasākumus. Šogad, Latvijas simtgades gadā, Kandavas novada muzejā 18. janvārī tiks iedziedāta Tautas Saimes grāmata, kas veltīta valsts simtgadei. Datums izvēlēts ar nolūku, lai godinātu novadnieku K. Mīlenbahu. Vasarā Kandavas muzejā plānots atvērt Valodas istabu - ievērojamā novadnieka paveikto cildinot. Šodien pulksten 17.30 kapsētā pie Kandavas dievnama notiks piemiņas pasākums. Tur apbedīti K. Mīlenbaha vecāki. Savukārt Lielo kapu draugi aicina šodien pulksten 13 pulcēties Lielajos kapos pie valodnieka atdusas vietas - iedegt svecīti, sanākt kopā un atcerēties viņa devumu latviešu valodas labā.

Pieminekli abiem valodniekiem bija iecerēts novietot pretim Latvijas Universitātes centrālajai ēkai Rīgā. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs konkursā piedāvāja pieminekļa metu - abi valodnieki strādā pie galda, pa vidu viņiem plūst upe kā dzīvā valoda. Viņš atceras, ka ideja par pieminekli tika piedāvāta, tīru, skaidru motīvu vadīta. Notika konkurss. Taču tad, kad sākās modelēšana dabā, izrādījās, ka idejas autoru nolūkotā vieta nav saskaņota.Viņi nebija noskaidrojuši, vai tur vispār drīkst uzstādīt pieminekli. Nedrīkstēja. Cita vieta netika atrasta.

Varbūt tagad, kad Latvijas Universitāte veido savu pilsētiņu Torņakalnā, arī piemineklim vieta atrastos. Taču neviens nav šo ideju atdzīvinājis. Ja kāds nopietni darbotos, lai pieminekli uzstādītu, G. Panteļejevs saka: «Ar lielu prieku ķeršos klāt šim darbam.» Latvijas Zinātņu akadēmijas presidents Ojārs Spārītis atzīst: «Mums nav naudas un nav motora, kas dzen šādu lietu.



 
Komentāri Skatīt