Valsts kontrole iesaka gudrāk skaitīt sabrauktos
 
PILNĪGA AVĀRIJA. Valsts kontroles izpētītajos sešos gados satiksmes organizācijā un uzraudzībā valdījis juceklis, un līdzatbildīga par to ir Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Valsts ceļi, un, protams, arī Iekšlietu un Satiksmes ministrijas ©F64

Satiksmes drošība Latvijā ar katru gadu šķietami uzlabojas – avāriju skaits samazinās, autovadītājus no kaitīgiem ieradumiem atradina sociālās kampaņas, ceļi tiek remontēti. Un tomēr Eiropas Savienībā Latvija ir viena no līderēm avārijās bojāgājušo cilvēku skaita ziņā. Trešā vieta. Valsts kontrole izpētījusi, ka pie tā lielā mērā vainojami trūkumi par satiksmes organizāciju un uzraudzību atbildīgo institūciju darbā.

Revīzijas nosaukumā ir likts jautājums «Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?» Atbilde ir - nē.

Juceklis sešu gadu garumā

Valsts kontrole revīzijā analizējusi ceļu satiksmes drošības jomas attīstības plānošanas dokumentus, Ceļu policijas reģistrā esošos ceļu satiksmes negadījumu datus par 120 tūkstošiem protokolu, negadījumos bojāgājušo profilus, melno punktu likvidēšanas kārtību un citu informāciju. Ģenerālais secinājums ir šāds: «Nezinot, kur, kad un kāpēc noticis ceļu satiksmes negadījums, nav iespējams veikt darbības, lai ceļu satiksmes negadījumu skaitu mazinātu un uzlabotu ceļu satiksmes drošību!»

Atbildīgo institūciju amatpersonas sistemātiski velta pārmetumus satiksmes dalībniekiem. Braukt nemāk, uzvesties uz ceļa nemāk, bet patiesībā pašas nemaz nezina, kādi ir satiksmes negadījumu apstākļi, jo dati par tiem ir nekvalitatīvi, plānošana policijas reģionālajās struktūrvienībās slikta, melno punktu likvidēšanā nav sistēmiskas pieejas. Īsāk sakot, izpētītajos sešos gados satiksmē valdījis juceklis, un līdzatbildīga par to ir Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Valsts ceļi un, protams, arī Iekšlietu un Satiksmes ministrijas.

Pēc pārpalikuma principa

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs 2015. gada augustā pēc lielāka līķu biruma uz ceļiem televīzijā stāstīja, ka šīm traģiskajām avārijām nav īsti vienojošu elementu, bet galvenais iemesls bijusi vadītāju bezatbildība pret Ceļu satiksmes noteikumiem. Tikmēr Valsts kontroles veiktā revīzija liecina, ka ne 2015., ne arī 2010. gadā policija pienācīgi neapkopoja datus par satiksmes negadījumiem un, iespējams, nedara to joprojām. To nemaz nav iespējams izdarīt, ja ceļu policisti pienācīgi neaizpilda protokolu veidlapas. 98% protokolu nav aizpildīta aile «Ceļa apstākļi», 44% nav GPS koordināšu, 31% protokolu nav norādīts, vai avārijas dalībnieki bijuši reibumā. Lērumā protokolu trūkst pat tādas elementāras lietas kā mašīnas un vadītāju apliecību numuru. Sarunā ar Neatkarīgo A. Velšs gan atzīst, ka daudzas Valsts kontroles uzrādītās problēmas beidzamajos pāris gados jau ir vai pašlaik tiek sakārtotas. Piemēram, GPS koordinātas tiek reģistrētas automātiski. Savukārt darba organizāciju reģionos un atskaitīšanās sistēmu plānots sākt mainīt nākamgad. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka uzraudzības darbs uz valsts ceļiem līdz šim organizēts pēc «pārpalikuma principa». Patrulē, ja nav citu uzdevumu. Līdz ar to patrulēšanas intensitāte ir nevienmērīga un Ceļu satiksmes drošības padomes uzdevums nodrošināt aktīvāku policijas klātbūtni valsts reģionos faktiski netiek pildīts.

Izpildīts 98,5% apmērā

Tiesa gan, arī pašai Ceļu satiksmes drošības padomei būtu stingri vien jāpārskata savs darbs. Mehānisma, kā šīs konsultatīvās institūcijas lēmumus ieviest dzīvē, nav, tāpat arī mehānisma, lai slinkākos padomes locekļus pāris reizes gadā piespiestu atnākt uz sēdēm. Satiksmes ministrijas atbildības lauciņā samesti prāvi akmeņi. Galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā līdz šim ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana. Tāpēc joprojām Latvijā ir melnie punkti un tajos notiek avārijas. Latvijas Valsts ceļiem uzdots gada laikā izveidot kontroles sistēmu melno punktu likvidēšanai. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu. Ceļu satiksmes drošības direkcijai savukārt ieteikts vērtēt, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu. Un visiem jāuzlabo statistikas apstrādes kvalitāte.

Iekšlietu ministrija Valsts kontroles pārmetumus principā atzīst, solās laboties. Revīzijas komentāros vien norāda, ka policija ir spiesta veikt arī tai neraksturīgas funkcijas, tāpēc trūkstot resursu satiksmes uzraudzībai.

Te runa ir par policistu pienākumu konvojēt ieslodzītos un sēdēt tiesās. Iekšlietu un tieslietu resori jau gadiem nespēj vienoties par šo uzdevumu nodošanu Ieslodzījumu vietu pārvaldei.

Tikmēr Satiksmes ministrija pelnus uz galvas sev nekaisa. Komentārā Neatkarīgajai uzskaita virkni panākumu ceļu drošības uzlabošanā, melno punktu likvidēšanā un sociālo kampaņu efektivitātē. Un viedoklī pie revīzijas ziņojuma ministrija atgādina:

«2017. gadā CSNg ir bojā gājušas 133 personas, kas ir līdz šim Latvijas vēsturē vismazākais reģistrētais bojāgājušo skaits CSNg, tādējādi politikas plānošanas dokumentos iekļautais mērķis (131 persona) ir izpildīts 98,5% apmērā.