Spriedīs, vai var mantot pensiju
 
©REUTERS/ SCANPIX

Saeimai būs jāvērtē priekšlikums likumā noteikt, ka otrā pensiju līmeņa uzkrājums ir mantojams, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma. Manabalss.lv ir savākti vairāk nekā 10 000 cilvēku paraksti par iniciatīvu, kuras autori ir ieguldījumu plānu sabiedrība Indexo, kas savu darbību pensiju fondu jomā uzsāka pagājušajā gadā.

Indexo aicina noteikt: ja otrā pensiju līmeņa dalībnieks nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, uzkrājums nododams dalībnieka mantiniekiem. «Seši procenti no iedzīvotāja algas uzkrājas otrajā pensiju līmenī, lai nākotnē šī cilvēka ģimenei būtu no kā dzīvot, taču pašlaik, ja šis cilvēks iet bojā pirms pensionēšanas vecuma sasniegšanas, ģimene šo naudu pazaudē,» nepieciešamību mainīt likumus skaidro iniciatīvas autori. Indexo uzskata, ka tas ir netaisnīgi un mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam pensiju uzkrājumam. Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels, pēc iniciatīvas ierosinātāju aplēsēm, tas pašlaik ir seši septiņi miljoni eiro gadā. Indexo kā salīdzinājumu min summu, kas gadā tiek samaksāta par pensiju otrā līmeņa pārvaldīšanu. «Pagājušajā gadā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus eiro,» norāda Indexo. Viņuprāt, jāmaina Valsts fondēto pensiju likums, nosakot, ja otrā pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums pilnā mērā nododams dalībnieka mantiniekiem. Saeima pagājušā gada beigās izskatīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas skāra ieguldījumu ierobežojumus un pārvaldīšanas izmaksas. Pēc «mantošanas iniciatīvas» iesniedzēju domām, ir īstais brīdis izteikt «skaidru, skaļu sabiedrības viedokli līdz ar citiem grozījumiem ieviest arī otrā pensiju līmeņa kapitāla mantojamību». Iniciatīvas pārstāvis Toms Kreicbergs norādījis, ka izveidot šādu priekšlikumu uzņēmējus pamudinājusi cilvēku interese: «Vēlamies aktualizēt otro pensiju līmeni, jo tur uzkrājas nauda mūsu nākotnei, taču pašlaik daudzi cilvēki neseko savam uzkrājumam, netic, ka tā ir viņu nauda, un kā iemeslu min faktu, ka šo uzkrājumu nevar mantot. Mēs sapratām, ka šī lieta ir jāmaina. Lietuvā un Igaunijā šāda sistēma jau ir ieviesta.»

Pensiju otrais līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā, no tā brīža daļa katra strādājošā sociālo iemaksu netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet gan ieguldīta un uzkrāta katra cilvēka pensijai. Pašlaik Valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim pievienojušies 1,27 miljoni dalībnieku. Pensiju eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka būtu nepareizi ļaut otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantot kā naudas līdzekļus, jo šis uzkrājums, lai arī katram tiek veidots individualizēti un personalizēti, tomēr ir publisks uzkrājums, kas veidojas no sociālajām iemaksām. Trešais pensiju līmenis ir «cits stāsts», jo tajā katrs pilnīgi privāti veic iemaksas. Tomēr eksperts piekrīt, ka varētu izskatīt jautājumu par mirušā tuvinieka pensiju uzkrājuma pievienošanu mantinieka otrā pensiju līmeņa uzkrājumam, jo tad šie uzkrājumi paliktu pensiju sistēmā, kā arī ieguvēji būtu cilvēki.

Jāpiebilst, ka novembra beigās Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pensiju pārvaldīšanas komisijas maksu samazināšanu. Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas ir prognozējamas zem 0,5% gadā, kas ir divas reizes mazāk nekā pašlaik.

***

Pensiju 2. līmenis

• Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā, kad daļa katra strādājošā sociālo iemaksu netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet gan ieguldīta un uzkrāta katra cilvēka pensijai

• Automātiski pensiju 2. līmenim pievienoti visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija

• Ja persona dzimusi no 1951. gada 2. jūlija (ieskaitot) līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot), tad pensiju līmenim ir iespēja pievienoties brīvprātīgi

• Valsts fondēto pensiju shēmas 2. līmenim pašlaik pievienojušies 1 277 287 dalībnieki, tajā skaitā 64% bija pievienojušies obligātā kārtā

• No tiem aktīvajiem pensiju plāniem ir pievienojušies 447 862 cilvēki

• sabalansētajiem plāniem pievienojušies 124 214 cilvēki

• konservatīvajiem plāniem 323 648

Avots: manapensija.lv