Prezidents un Čaks uz savu vārdu iekļaušanu Latvijā izdoto personvārdu kalendāros var necerēt. Vismaz ne pašlaik, kad katrs no vārdiem dots tikai vienam no Latvijā dzimušajiem bērniem. Labākā situācijā ir Tālis Čeiss Rūtiņš un Čikazi Kristians Džuniors, kam vismaz viens no trim vārdiem ir ierakstīts svinamdienu kalendārā. Taču Valsts valodas centra eksperti tieši šogad lems, ar kādiem personvārdiem papildināt kalendāru.
Kalendārā jauni personvārdi parādās tad, ja ekspertu komisija par labu esam atzīst vārda cilmi, nozīmi, labskaņu, vārda lietojuma biežumu, stabilitāti, tradicionalitāti un atbilstību latviskajai vārddarināšanas tradīcijai. Iepriekšējā vārdadienu datumu ierādīšanas reizē 2014. gadā kalendārā iekļuva Brīve, Egle, Liepa, Mare, Daiva, Enriko, Lūkass un Vigo. Kopš tā laika, piemēram, Brīves vārds kā bijis, tā palicis dots trim sievietēm, turklāt divām Brīvēm ir dubultvārds. Kalendārā tas iekļauts gan, bet populārāks nav kļuvis. Šogad varētu sarosīties visi Pērkonu vecāki, jo Latvijā ir reģistrēts viens Lukass Pērkons Tomsons, Jēkabs Pērkons, Pērkons Salvadors, Auseklis Pērkons un Regnārs Pērkons.
Šogad pirmais Rīgas Dzemdību namā dzimušais bērns ir meitenīte, kura pasaulē nākusi pulksten 1.50. Viņas, kā arī citu jau piedzimušo un vēl gaidāmo bērniņu vecāki var sākt izvēlēties vārdiņus. Kādi tie būs, uzzināsim gada beigās, kad dzimtsarakstu nodaļas apkopos personvārdu topus. Bet, lai cik eksotiskus vārdus saviem bērniem vecāki izvēlētos, saraksta augšgals palicis nemainīgs jau apmēram desmit gadu. Centrālā statistikas pārvalde izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918. gada un piedāvā 100 populārāko personvārdu 100 gados. Pirmajā vietā visu gadu simteni viens otru nomainījuši, bet tomēr līderpozīcijā kopumā noturējušies personvārdi Jānis, Daniels, Roberts zēniem un Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija meitenēm.
Savdabīgu vārdu došana bērniem tomēr ir izņēmums. Dagdas novada Dzimtsarakstu nodaļa informē, ka 2017. gadā populārākie meiteņu vārdi bija Laura, Sofija, Emīlija un Anastasija, savukārt zēniem - Maksims un Adrians, bet Ventspils novada Dzimtsarakstu nodaļas apkopotā informācija liecina, ka populārākie vārdi meitenēm bija Emīlija un Estere, zēniem - Endijs, Jēkabs un Artūrs. Sešiem bērniņiem vecāki devuši divus vārdus, bet par retāk sastopamu vārdu īpašniecēm kļuvušas Aļika, Amēlija, Keitija, Leila un Otīlija. Retākie puišu vārdi Ventspils novadā ir Hanss un Julians. Joprojām populāri ir seni personvārdi Jānis, Mārtiņš, Edvards, Krišjānis, Anna, Elza un Emma. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datu bāzē var uzzināt, ka Aļikas vārds ir 31 sievietei, bet trijām - kā pirmais vai otrais vārds. Daudz tas nav, bet nav arī unikāli - tikai vienam bērnam. Kā, piemēram, Afrikants, Pirāts, Čeritija Daile, Tagadne, Abigeila, Čiņere vai Čezeta. Pat Ripas Latvijā nu jau ir divas. Taču jāņem vērā, ka latvieša ausij neparastus vārdus izvēlas cilvēki, kuru dzimtajā valodā šie personvārdi nav nekas neparasts. Vismaz daļai no vecākiem, jo daudzi, šķiet, tiešām darina jaunvārdus vai cenšas būt oriģināli uz bērna rēķina. Rīgā par 2017. gada neparastākajiem vārdiem varētu atzīt personvārdus Vuks, Valids, Prūsis, Latrels, Laimrūta, Esme.
