Nākamajos četros gados Valsts kontroles (VK) mērķis ir panākt, lai 80% gadījumu pēc revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem pārkāpējs tiktu sodīts, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, prezentējot jauno VK stratēģiju 2018.-2021.gadam, sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK plāno panākt, ka vismaz 80% gadījumu pēc informācijas par revīzijās konstatēto pārkāpumu saņemšanas tiesībsargājošās iestādēs tiek sākti kriminālprocesi, vai administratīvo pārkāpumu gadījumā atbildīgās iestādes vērstos pret pārkāpēju.
Tāpat VK mērķis ir panākt, ka revidējamās vienībās un tās pārraugošajās iestādēs tiek izvērtēta pārkāpēju atbildība un tiek pieņemti atbilstoši lēmumi.
VK arī plāno veicināt normatīvo aktu pilnveidošanu, lai prettiesiskas darbības veikušās amatpersonas un/vai darbinieki tiktu saukti pie atbildības, tajā skaitā atlīdzinot valstij vai pašvaldībai radītos zaudējumus.
"Vienlaikus VK izprot, ka arī prevencija ir iedarbīgs rīks iespējamu pārkāpumu un noziegumu novēršanā, tāpēc būtiska ir izglītošana. Revīziju rezultāti tiks apkopoti un konceptualizēti, padarot tos izmantojamus ne tikai revidētajai, bet arī citām iestādēm, tādā veidā savlaicīgi norādot gan uz riskiem, gan labo praksi. VK regulāri publicēs vērtējumu par dažādu nozaru riskiem, šādi motivējot nozaru ministrijas riskus novērst savlaicīgi un resursus izmantot jēgpilni, negaidot VK ierašanos," stāstīja Krūmiņa.
Valsts kontroliere arī norādīja, ka, neapšaubot pareizas finanšu uzskaites svarīgumu, VK tomēr aizvien vairāk pievērsīsies lietderības un atbilstības pārbaudēm, pakāpeniski palielinot šādu pārbaužu īpatsvaru līdz 70% no kopējā pārbaužu apjoma. Tas ļaus vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivēt izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas, uzsvēra Krūmiņa. VK pakāpeniski palielinās atbilstības pārbaužu apjomu finanšu revīzijās, bet sabiedrībai nozīmīgās jomās VK veiks atbilstības, lietderības vai apvienotās revīzijas.
Tāpat VK mērķis ir izstrādāt pašvaldību revīziju stratēģiju, nosakot revīziju tēmas atbilstoši pašvaldību attīstības līmenim un kapacitātei un nodrošinot multiplicējošu efektu. Vismaz reizi trīs gados VK plāno veikt revīziju katrā pašvaldībā.
"VK mājaslapā tiks piedāvāta pašanalīzes iespēja pašvaldībām - balstoties uz labās prakses piemēriem, katra pašvaldība, atbildot uz jautājumiem, varēs pārliecināties par savu atbilstību labajai praksei, negaidot VK revīziju," sacīja Krūmiņa.
Viņa norādīja, ka VK mērķis ir ar parlamentārās kontroles un sabiedrības atbalstu nodrošināt VK sniegto ieteikumu ieviešanas īpatsvaru vismaz 90% apmērā. VK plāno orientēt savu revīziju darbu arī uz ieteikumu ar naudā izmērāmu vērtību sniegšanu, tiecoties panākt būtisku finanšu atdevi uz katru VK darbības nodrošināšanā ieguldīto eiro.
Pakāpeniski līdz piecām revīzijām gadā plānots palielināt tādu revīziju skaitu, par kuru rezultātiem ir veikta publiskās pārvaldes institūciju darbinieku izglītošana VK organizētās apmācībās un labās prakses apmaiņas semināros.
VK stratēģijā paredzēta arī plašāka sabiedrības iesaiste. "Aicināsim sabiedrību sniegt informāciju par revidējamām jomām, ieteikumu ietekmi un atgriezenisko saiti par VK darba rezultātu tālāku izmantošanu. Dažādojot sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, panāksim VK kā viedokļa līdera un eksperta ietekmi jomās, kas saistītas ar valsts pārvaldes efektivitāti un atbildību," stāstīja Krūmiņa.
VK darbības stratēģija 2018.-2021.gadam jau ir apstiprināta VK padomē.
