Par iespēju kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" interesējušies ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši, pastāstīja SIA "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čākurs.
Jau ziņots, ka Čākurs pagājušā gada vasarā nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa "Sēnīte" attīstīšanu, dibinot publisku akciju sabiedrību (AS), kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem.
Viņš pastāstīja, ka par iespēju iegādāties akcijas saņēmis daudzus interesentu zvanus gan no vietējiem, gan arī ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem. Tostarp interesi izrādījis, piemēram, kāds Lielbritānijā dzīvojošs tautietis, kurš gribētu atbalstīt šo projektu, jo pēc diviem gadiem plāno doties pensijā un, iespējams, pārcelties uz dzīvi Latvijā. Bijuši arī vietējo iedzīvotāji zvani, kuri būtu gatavi akcijas iegādāties, piemēram, nostalģisku atmiņu vadīti.
Čākurs atzina, ka viņš izsūtījis izziņas pieprasījumus dažādām valsts institūcijām par objektu saistībā ar tā kultūrvēsturisko nozīmi un saskāries ar sarežģījumiem. "Bija mazi sarežģījumi tīri no valsts iestāžu puses. Projekts ir nedaudz apstājies, Ziemassvētkiem un Jaunā gada laikā neesmu kontaktējies arī ar pārdevēju pārstāvjiem par to, kā šo problēmu risināt. Esam vienu vēstuli uzrakstījuši "Latvijas valsts ceļiem" - viņi plāno rekonstrukcijas rezultātā mainīt nobrauktuves un tas var apgrūtināt piekļuvi kultūrvēstures piemineklim. Man ir jāprasa, kā to risināt," skaidroja "Liepkalnu" īpašnieks.
Vienlaikus Čākurs apstiprināja, ka ideja par "Sēnītes" attīstīšanu vēl joprojām ir dzīva un, ja būs lemts, tad to izdosies īstenot kā iecerēts.
Jau vēstīts, ka 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna novadā.
Čākurs aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties "Sēnīti". Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt. Apskatot "Sēnītes" īpašumu, viņam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem. Šāda ideja radusies atceroties padomju laikus, kad bija patērētāju biedrības. Kaut arī tolaik bija cita ekonomika, kuru nenoteica tirgus, pēc "Liepkalnu" īpašnieka domām, AS forma būt kaut kas līdzīgs, kas palīdzētu radīt tautu vienojošu objektu.
Taujāts, kā plānots ēku attīstīt, maiznīcas īpašnieks norādīja, ka pastāv vairākas idejas, tostarp iespēja izveidot maizes un konditorejas ražotni, siera ražotni, kurā iespējams apmeklētājiem iesaistīties ražošanas procesā un iegādāties kaut ko no izstrādājumiem, kā arī veikalu un restorānu. Savukārt gadījumā, ja cilvēku atsaucība uz "Liepkalnu" īpašnieka iniciatīvu nebūs tāda, kā gaidīts, tad, pēc Čākura teiktā, viens no variantiem būtu, ka uzņēmums pats varētu attīstīt "Sēnīti" kā maizes cepšanas un miltu malšanas ražotni, kā arī izveidot restorānu un firmas veikalu. Tomēr viņš norādīja, ka tā ir varbūtība.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka savulaik slavenais restorāns "Sēnīte", kurš atrodas Inčukalna novadā Vidzemes šosejas malā, 2016.gadā iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēt.
Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.
