Latvijas iedzīvotāji valsts varas institūcijām vienmēr uzticējušies nelabprāt, taču aizvadītajā gadā valdībai, Saeimai un partijām izdevies šo situāciju kaut nedaudz uzlabot. Ar to gan nevar lepoties Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura vadītajai prezidentūrai otro gadu pēc kārtas sarucis uzticību paudošo iedzīvotāju īpatsvars.
Ministru kabinets, Saeima un politiskās partijas izsenis bijušas uzticības reitinga pašās beigās, taču Māra Kučinska valdībai tās pilnvaru otrajā gadā izdevies mainīt situāciju, liecina Neatkarīgās un SKDS realizētās sociālās aptaujas rezultāti.
Pēdējo septiņu gadu laikā augstāko sabiedrības uzticību baudījusi Laimdotas Straujumas otrā valdība 2014. gada decembrī, kad tai uzticējās 27% iedzīvotāju, bet neuzticējās 64%. Šos rādītājus M. Kučinska valdībai vēl nav izdevies pārsniegt, taču 2016. gadā viņa valdībai uzticējās 19% un neuzticējās 73%, bet pērnā gada nogalē uzticību tai pauda jau 25% iedzīvotāju. Par sešiem procentpunktiem sarucis arī neuzticību izteikušo īpatsvars.
Ekrānšāviņš no avīzes
Arī Saeima spējusi audzēt to iedzīvotāju skaitu, kuri tai uzticas. 2016. gadā tādu bija tikai 12%, bet neuzticību paudušo - 82%. Decembrī tai uzticējās jau 19% iedzīvotāju. Arī neuzticību paudušo īpatsvars samazinājies līdz 74%.
Nelielas pozitīvas izmaiņas spējušas sasniegt arī partijas. Tām tikai otro reizi septiņu gadu laikā neuzticību paudušo īpatsvars ir mazāks par 80% un apstājies pie 79% atzīmes. Savukārt uzticību tām pauduši 11% iedzīvotāju, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par četriem procentpunktiem labāks rezultāts.
Taču jau otro gadu pēc kārtas rūk tautas uzticība Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Vislielāko Latvijas iedzīvotāju uzticību viņš baudīja pirmajos prezidentūras mēnešos, kad prezidents regulāri parādījās dažādos masu pasākumos, gan uzdziedot, gan spēlējot basketbolu.
Saskaņā ar sociālās aptaujas rezultātiem, 2015. gada decembrī jeb piecus mēnešus pēc viņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā R. Vējonim uzticējās 65% valsts iedzīvotāju. Šis pēdējos septiņos gados, kuros prezidējis gan Valdis Zatlers, gan Andris Bērziņš, bija augstākais uzticības reitings. Tomēr jau nākamajā gadā šis rādītājs saruka līdz 58%, bet aizvadītajā decembrī tas jau bija sasniedzis 54% atzīmi.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš gan uzskata, ka, vērtējot sabiedrības uzticēšanos R. Vējoņa prezidentūrai, pareizāk būtu pieņemt, ka tās pirmajos mēnešos bijuši kaut kādi īpaši notikumi, kas īslaicīgi ietekmējuši reitingu. Eksperta vērtējumā pēdējo divu gadu laikā uzticēšanās R. Vējoņa prezidentūrai esot stabila.
Jāatzīmē, ka kopš 2010. gada tādu cilvēku, kas neuzticētos prezidentūrai, R. Vējoņa gadījumā ir mazāk. V. Zatleram viņa pēdējā prezidentūras gadā neuzticējās 51% iedzīvotāju, A. Bērziņam - 39, bet R. Vējoņa prezidentūrai decembrī neuzticējās 34%. Vienlaikus jānorāda, ka arī neuzticēšanās R. Vējoņa prezidentūrai kopš viņa stāšanās amatā pieaugusi par desmit procentpunktiem.
Ar šādu uzticības reitingu valsts prezidenta institūcija atrodas astotajā vietā. Pirmajā atrodas izglītības iestādes, bet aiz tām bruņotie spēki, veselības aprūpes iestādes, policija un pašvaldības, kā arī radio un televīzija. Turklāt bruņotie spēki, veselības aprūpes iestādes un televīzija sabiedrības acīs kļuvuši uzticamāki.
No visu laiku zemākā uzticības reitinga, kas bija sasniegts 2016. gadā, nedaudz atguvusies drukātā prese. Aizvadītajā decembrī tai uzticas 44% iedzīvotāju. Tiesa, šis rādītājs ir vēl tālu no 1997. gada snieguma, kad presei uzticējās 64% iedzīvotāju. Iespējams, aizvadītajā gadā īpaši aktualizētā «neīsto ziņu» problemātika mazinājusi uzticēšanos drukātās preses jaunākajam brālim - ziņu portālam internetā. Tā zelta gads bija 2013., kad tam uzticējās 51% iedzīvotāju. Kopš tā laika šis rādītājs lēnām sarucis un decembrī apstājies pie 33%. Patiesības labad nedrīkst noklusēt, ka 2016. gadā tādu, kas neuzticējās portāliem, bija visvairāk - 43%, bet pērn skeptiķu kļuvis mazāk par trim procentpunktiem.
