Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā “Ģimenes budžeta pārskats” uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).
Īpaši pozitīvi ir Zemgales iedzīvotāji (trešdaļa šo gadu vērtē kā finansiāli veiksmīgu), savukārt par situācijas pasliktināšanos visbiežāk norādījuši Latgalē dzīvojošie, arī Jaunajā gadā lūkojoties ar bažām.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā.
Likumsakarīgi, ka viszemākais ar savu finanšu situāciju apmierināto skaits ir to iedzīvotāju vidū, kuru ienākumi vērtējami kā zemi. Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās “savilkt galus” (21%).
“Kā redzam pētījumā, kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies - to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Arvien lielāks pieprasījums darba tirgū ir jauniešiem, kas viņiem ļauj palielināt kopējo ieņēmumu apjomu un drošības sajūtu par savu finansiālo nākotni. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu,” stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Ja pērn vien 37% norādīja, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tad šogad šādi domā jau 41% iedzīvotāju. Prognozējot finanšu izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, vērojams pesimisma pieaugums - lai gan situācijas uzlabošanos sagaida nemainīga sabiedrības daļa (30% šogad un arī pērn), tomēr negatīvs scenārijs par ģimenes budžeta stāvokļa pasliktināšanos tiek prognozēts biežāk (attiecīgi 29% šogad pretstatā 22% pērn). Optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki - vairāk kā puse (57%) jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.
“Kas pozitīvi, optimistiski nākotnē raugās arī bezdarbnieki - gandrīz trešdaļa nestrādājošo paredz, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija turpmāko 12 mēnešu laikā uzlabosies. Tas varētu būt saistīts ar reģistrēto bezdarba līmeni valstī, kas turpina samazināties un pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Latvijā šī gada novembrī bija pazeminājies līdz zemākajam punktam kopš 2009.gada - sasniedzot 6,7%,” stāsta Reinis Jansons.
Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34%). Līdzīgu pozitīvu “maciņa” pieaugumu sagaida Rīgas, Kurzemes un Vidzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30% iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē - tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18%) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, tur 36% iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.
