Par nodokļu reformas ieguvumiem, par taisnīgumu nodokļu sistēmā saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ( Zaļo un zemnieku savienība).
- Jaunais veselības likums sadala iedzīvotājus un viņu tiesības saņemt veselības aprūpi divās lielās grupās atkarībā no tā, kā ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no atalgojuma. Vai šī sistēma, jūsuprāt, ir taisnīga? Vai domāt par tiem, kas tādu vai citu iemeslu dēļ nav veikuši sociālās iemaksas, var kā par nodokļu nemaksātājiem, par ko jāsaņem sods mazāk pieejamas veselības aprūpes veidā? Šie cilvēki citus nodokļus taču maksā.
- Jaunā sistēma ir taisnīga. Lēmums par to, ka veselības aprūpes pieejamība jāsamēro ar sociālā nodrošinājuma apmēru, tika pieņemts jau sen, tagad ir notikusi tā galīgā politiskā apstiprināšana. Kāpēc ir svarīga pakalpojuma saistība ar nodokļu nomaksu? Mēs redzam, ka joprojām ir cilvēki, kas nodokļus maksā ļoti maz vai nemaksā nemaz, bet pakalpojumus no valsts grib saņemt tajā pašā apjomā kā visu nodokļu maksātāji. Jebkurai sabiedrībai būtu jābalstās uz solidaritātes principu - tiem, kuri strādā un ir spējīgi pelnīt, kas ir veseli un jauni, jāparūpējas par tiem, kas to nevar izdarīt - vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāda ir normāla lietu kārtība. Taču tāpēc, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kuri, lai gan viņiem būtu jābūt stipro un rūpēties spējīgo pusē, tomēr savus pienākumus nepilda - izmanto valsts pakalpojumus, savu artavu to nodrošināšanā neieguldot. Izveidojas disproporcija - tiem, kas strādā un maksā nodokļus, slogs ir pārāk liels, lai parūpētos par visiem. Jaunais maksājums par veselības aprūpi (1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām) ir samērīgs, tas neuzliek pārāk lielu slogu.
Jaunais veselības aprūpes likums bija vajadzīgs arī tāpēc, lai nesadalītu sabiedrību divās daļās - jo mums ir liels to personu īpatsvars, kam nav un nevar būt regulāru darba attiecību - pensionāri, bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ļoti svarīgi ir arī, lai likuma ieviešana notiktu maksimāli saudzīgi, lai minimālā obligātā veselības aprūpe tiktu nodrošināta visiem, un nodrošināta kvalitatīvi.
- Jums kā veselības aprūpes pakalpojuma lietotājam ir pārliecība, ka nodokļu maksāšana atrisinās veselības aprūpes kvalitātes jautājumu?
- Vēl nav. Tāpēc mana balss ir vienmēr bijusi valdībā ļoti skaļa, aicinot Veselības ministriju skaidrot sabiedrībai, kādi būs ieguvumi no šīs sistēmas.
- Vai tas, ka nākamais ir vēlēšanu gads, ir noteicis nosacītu pārejas periodu šīs sistēmas ieviešanā?
- Ja ņemtu vērā to, ka nākamais ir vēlēšanu gads, tad vispār nekādi lēmumi netiktu pieņemti. Pakāpeniskumu sistēmas ieviešanā nosaka gan tas, lai nebiedētu cilvēkus ar maksājumu, gan tas, ka vēl divus gadus ir iespēja ievērot atkāpi budžeta deficītam veselības aprūpes finansēšanā. Nākamos divus gadus ir atelpas brīdis, kad uz budžeta deficīta rēķina būs iespējams segt mediķu algu pieaugumu un norēķinus ar slimnīcām par pakalpojumiem. Pēc tam būs veselības aprūpe jāfinansē, balstoties uz reāliem ieņēmumiem, nevis uz valsts budžeta deficīta rēķina.
- Runājot par nodokļu sistēmas reformu: vai ir vērts priecāties par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, ja patēriņa (akcīzes degvielai, piemēram) nodokļi pieaug? Vai ienākumu palielinājumu nenoēdīs preču cenu kāpums?
- Nenoēdīs. Palielinot akcīzi degvielai, mēs rūpīgi plānojām, lai pieaugums nebūtu tāds, kas krasi ietekmē preču cenas, kā arī to, lai šis kāpums nenoēstu to ieguvumu, kas sekos pēc neapliekamā minimuma palielināšanas un ienākuma nodokļa samazināšanas. Mēs jau ilgstoši esam runājuši par to, ka mums ir jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu. Eiropas Komisija vēl aģitēja par to, ka nodokļu slogs jāpārnes uz nekustamo īpašumu, bet tur mēs gudri darījām, ka ieklausījāmies, bet nepaklausījām. Mainīt vēl šo nodokli sistēmā, kurā ir bardaks, jo nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas joma ir ļoti nesakārtota, būtu aplami. Nekustamā īpašuma nodokļa joma ir ļoti neatbilstoša taisnīguma principiem, jo neņem vērā cilvēka turību, spēju šo nodokli samaksāt. Nodokļu sistēmas galvenais stūrakmens ir taisnīgums - ne vien faktiski, bet arī sajūtu līmenī.
Ar šo domu ir veidota nodokļu sistēmas reforma - lai stiprinātu uzņēmumu spējas attīstīties, mazinājām darbaspēka nodokļus. Bet, protams, ir jāsabalansē arī valsts budžets - tāpēc ir palielināti patēriņa un kapitāla nodokļi.
Tad, kad diskutējām par nodokļu progresivitāti, diskutējām par taisnīgumu, un šeit ir jāņem vērā, ka Latvijā turīgākie cilvēki ir nevis tie, kuri dzīvo no algas, bet tie, kas dzīvo no kapitāla pieauguma, no dividendēm. Kapitāla nodokļa palielinājums un darbaspēka nodokļa samazinājums ir izlīdzinošs faktors, lai sistēma būtu taisnīga. Tas nodrošina to, ka kļūs neizdevīga sistēma - kaut nemaksā algu, bet izņem ienākumus dividendēs, mazinot nodokļus.
Akcīzes nodokļa pieaugums turklāt arī plānots tā, lai Latvija šajā jomā saglabātu priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju.
- Nodokļu reformas kritiķi gan norāda, ka ne jau iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, kas veido lielāko darbaspēka nodokļu slogu. Galveno slogu rada sociālais nodoklis, kas sadārdzina darbaspēka izmaksas darba devējam.
- Es saprotu šo argumentu. Bet jāņem vērā, ka sociālās iemaksas kopumā ir ļoti individualizēts nodoklis, kas nevis tiek maksāts abstrakti valstij - par ceļu uzturēšanu, skolotāju algām vai tamlīdzīgi, bet kā sociālās apdrošināšanas iemaksas par katru konkrēto darba ņēmēju, tas veido tavu paša uzkrājumu, pirmkārt, pensijai, otrkārt, bezdarba vai citam nespējas gadījumam.
- Nodokļu reformas piemērošanā ļoti liels slogs gulstas uz Valsts ieņēmumu dienestu. Sāk pat rasties iespaids, ka nodokļu reforma vispār ir saistīta ar lielu birokrātiju.
- Jā, nodokļu reforma tiešām pilnībā gulstas uz VID. Esmu pārliecināta, ka VID ir gatavs ieviest nodokļu reformu, jo viņi bija cieši klāt tās izstrādē. Es domāju, ka sarežģītība VID slēpsies apstāklī, ka gribējām, lai sistēma būtu ērtāka iedzīvotājam, bet tātad - jo ērtāka iedzīvotājam, jo sarežģītāk administrējama no valsts puses.
Diferencētais neapliekamais minimums VID būs jārēķina individuāli katram iedzīvotājam, un tas būs daudz grūtāk nekā līdz šim, kā arī jārēķina individuālie nodokļu atvieglojumi. Toties cilvēks nodokļu atvieglojumus saņems uzreiz, nebūs jāgaida gada beigas, iesniedzot deklarācija.
- Savulaik Pasaules banka, dodot rekomendācijas Latvijas nodokļu sistēmai, rosināja atteikties no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Bet Latvijā šogad process ir noticis otrādi - ir ieviesta 5% PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem. Vai turpmāk arī notiks nodokļu likmju diferenciācija?
- Latvijā ir trīs PVN likmes - 21, 12 un 5%. Tas ir arī maksimālais limits, cik pieļaujams saskaņā ar ES regulējumu. Domāju, ka ir visnotaļ mazreāli, ka tiktu atcelta kāda samazinātā PVN likme. Nodokļu reformas kontekstā bija diskusija par to, vai atcelt samazināto PVN likmi kompensējamām zālēm, jo tādā veidā valsts neieņem 100 miljonus eiro gadā, lai novirzītu šo naudu medikamentu iegādei mērķēti tiem cilvēkiem, kuriem naudas medikamentu iegādei nepietiek. Bet politiski šādus lēmumus - par samazinātās likmes atcelšanu - ir grūti pieņemt.
Esam vienojušies, ka samazinātā 5% PVN likme augļiem, dārzeņiem un ogām ir testa režīmā uz trim gadiem. Tas ļaus izvērtēt, vai tas dos cerēto efektu - ēnu ekonomikas un cenu samazinājumu. Tad varēs lemt par pazeminātās likmes noteikumu pagarinājumu vai pat attiecināšanu uz citām pārtikas preču grupām.
- Latvijā viens no lielajiem skandāliem saistās ar OIK (obligātā iepirkuma komponente) maksājumiem. Skandāls nav tieši saistīts ar FM, bet tomēr - pirmkārt, saistībā ar OIK palielināts elektrības rēķins ir teju kā nodoklis visiem iedzīvotājiem. Vai jūs redzat iespēju mainīt sistēmu?
- Iespēja mainīt sistēmu ir. Es, vēl esot ekonomikas ministre, izdarīju daudz, lai mazinātu OIK maksājumus. Kopumā ne vien iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem Latvijā ir vieni no augstākajiem kopējiem rēķiniem par gāzi un elektrību Eiropas Savienībā. Gāzes kontekstā šajā jautājumā bija ļoti svarīga gāzes tirgus atvēršana - Gazprom jau ir zaudējis 20% no tirgus daļas. Tas nozīmē, ka var nopirkt gāzi lētāk, pretēji apgalvojumiem gāzes tirgus atvēršanas lēmumu pieņemšanas laikā, ka viss kļūs dārgāks. Realitāte ir cita.
Par OIK - viena lieta, ko izdarījām - samazinājām Latvenergo pamatkapitālu un tādējādi nosedzām nākotnes saistības, garantējot, ka OIK ne tikai nepieaugs, bet pat samazināsies. Jo pirms tam pēc izsniegto atļauju skaita bija redzams, ka OIK maksājumiem būtu jāpieaug.
Kamēr es biju Ekonomikas ministrijā, samazinājām un anulējām izsniegto licenču skaitu valsts atbalstītas elektroenerģijas ražošanā par vairākiem simtiem. Bet, protams, nevar vienā dienā samazināt to, ko valsts ar saviem solījumiem un noslēdzot līgumus ir uzņēmusies vairāku gadu garumā: atbalstu zaļās enerģijas ražošanu ar valsts atbalstu, iekļaujot šo naudu elektrības rēķinos.
- Vai vismaz elektroenerģijas dubulto tarifu elektrības iepirkumos atcelt nevar?
- Saeima nevar pieņemt likumu ar atpakaļejošu datumu. Bet jau no 2015. gada ir jaunu licenču izsniegšanas moratorijs, kas nepaplašina atbalsta saņēmēju loku.
- No dažiem Saeimas opozicionāriem un ne tikai bija ideja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu, lai izmeklētu OIK skandālu. Jūs piekrītat šai idejai?
- Jā, tas tikai vairotu sabiedrības uzticību, ka visus antivaroņus šajā skandālā varēs nosaukt vārdā. Cik daudz noskaidros komisija, izvērtējot pagātnes notikumus, es nevaru novērtēt. Man gan par pagātnes grēku skaidrošanu būtiskāka šķiet OIK maksājumu mazināšana nākotnē. Vispār - zaļā enerģija ir laba lieta, tikai nevajag saistībā ar to ieviest risinājumus, kas uzliek papildu maksājumus iedzīvotājiem.
- Jūs kandidējāt uz Eirogrupas prezidenta amatu. Radās iespaids, ka jūs gribat pamest Latviju. Kāpēc to darījāt? Vai saņēmāt pietiekamu atbalstu no Latvijas?
- Eirogrupas prezidentam Latvija nav jāpamet. Pat gluži otrādi - kandidāta obligāts priekšnoteikums ir tas, lai tu esi finanšu ministrs savā valstī un tikai vadi kopējo Eirogrupas valstu finanšu ministru sadarbību. Es Latviju pamest netaisos. Kandidēju tāpēc, ka pēc Brexit Eirogrupai ir jāpieņem ļoti daudz sarežģītu lēmumu - ir viennozīmīga tā dēvēto veco Eiropas Savienības dalībvalstu vēlme saliedēt Eirogrupas valstis. Viens no priekšlikumiem, piemēram, ir tāds, ka vajag veidot kopīgu eirozonas budžetu, vajag jaunu ES finanšu ministru un Stabilitātes mehānismu vajag veidot par Valūtas fondu. Izmaiņas tiek piedāvāts izdarīt arī ES daudzgadu budžetā, Kohēzijas fonda līdzekļus novirzot drošībai un krīzes risinājumiem. Svarīgi, lai šos aktuālos lēmumus nepieņem tikai «vecās» ES dalībvalstis, bet lai tos var ietekmēt arī jaunās dalībvalstis, nevis tikai sēžot pie sarunu galda un mājot ar galvu, bet aktīvi piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā. Mans kandidēšanas process vien ļāva vecajām dalībvalstīm pamanīt, ka mums arī ir savas intereses. Man diemžēl jāsecina, ka pēc Brexit un Emanuela Makrona ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā ir vērojama zināma noslāņošanās ES dalībvalstu vidū: vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Jūtu tādu tendenci - mēs, vecie, pieņemsim lēmumus, bet jūs, ja nu vēlaties, sekojiet, vai nu kā gribat.
- Atbalstāt ideju par Eiropas finanšu ministru?
- Esmu piesardzīga šajā jautājumā, kas, manuprāt, ir sekundārs. Daudz svarīgāk ir vienoties par kopīga eirozonas budžeta nepieciešamību, vienota Valūtas fonda izveidi un Kohēzijas fonda līdzekļu pārdali, nevis par šādu amatu. Subjektīvi man patīk līdzšinējā kārtība ar attiecīgo Eiropas komisijas komisāru un Eirogrupas prezidentu, ko ievēl dalībvalstu finanšu ministri. Tiklīdz abas funkcijas pildītu viens cilvēks, rastos jautājums, kurš nodrošinās varas līdzsvaru.
- Vai Latvijas amatpersonas jūs atbalstīja, kandidējot uz Eirogrupas prezidenta amatu?
- Jā, gan prezidents, gan premjers, gan Ārlietu ministrija. Esmu pat pārsteigta par ĀM gatavību salīdzinoši īsā laika posmā mobilizēt spēkus Latvijas kandidāta atbalstam. Man tas šķiet svarīgi arī tāpēc, ka latviešiem būtu vairāk jāmēģina kandidēt uz ES mērogā nozīmīgiem amatiem. Un vēl svarīgi ir, lai latvieši, kad nonāk ES amatos, neaizmirst par Latviju, bet domā par tās interesēm. Piemēram, ne itāļi, ne franči, ne spāņi neaizmirst, no kuras valsts viņi nāk, arī ES pilsoņu kopējās intereses aizstāvot.
- Jūs strādājat valdībā, ko veido ZZS, Nacionālā apvienība un Vienotība. Pēdējā šobrīd atrodas politiskās perturbācijas procesā. Vai šī procesa sekas ir jūtamas valdības darbā un vai ietekmēs valdību vēlēšanu gadā?
- Jā, domāju, ka nākamais gads būs sarežģīts. Līdz šim Vienotība ir bijusi ļoti konstruktīva sadarbības partnere, gan nodokļu reformas, gan budžeta pieņemšanas laikā. Ne bez politiskām cīņām, bet tas ir tikai normāli. Kas notiks tālāk? Pieļauju, lielas lietas valdībai nākamgad pat nebūs vērts sākt. Bet svarīgākais ir atcerēties, ka nākamā gada vēlēšanās latviskajām partijām ir jādabū vairākums Saeimā. ZZS un Nacionālā apvienība vienas pašas diez vai pārvarētu 50%. Mēs esam ieinteresēti, lai Vienotība savācas un paliek par trešo partneri šajā valdības tango, tādējādi valdībai saglabājot stabilitāti.
- Tas ir Ziemassvētku novēlējums?
- Jā! Ziemassvētku novēlējums ir saglabāt stabilitāti. Mēs realizējam reformas, lai nodrošinātu stabilitāti - tas ir tas, kas vajadzīgs valstij un iedzīvotājiem: izaugsme, stabila attīstība un miers.
